Līvānos meklē cilvēku, kam nodot senās stikla pūšanas tradīcijas

Stikla pūšanas darbnīca Līvānos ir vienīgā publiski pieejamā stikla pūšanas darbnīca Latvijā, un tajā darbojas vienīgais ikdienā praktizējošais stikla pūtējs Latvijā. Lai nepārtrūktu vairāk nekā 100 gadus senās stikla pūšanas tradīcijas, Līvānu stikla un amatniecības centrs meklē stikla pūtēja asistentu. Taču aroda pratēju gandrīz vairs nav.

Līvānu stikla un amatniecības centra stikla pūšanas meistars Aleksejs Logvins ar līganām, bet ātrām kustībām, savaldot karsto, staipīgam medum līdzīgo stikla masu, no kuras pāris mirkļos top krāšņs stikla putniņš, šķiet, darbojas ātrāk nekā centra vadītāja Ilze Griezāne spēj viņa darbības aprakstīt:

“Šī vieta ir ļoti īpaša, tāpēc, ka stikla pūtēja amats ir izzūdošs. Latvijā nav stikla pūtēju, nav vietas, kur var to apskatīties. Stikla pūtējs ir tāda vērtība, kā es saku, pēdējie mohikāņi.”

Meistars Aleksandrs Logvins savulaik strādāja Līvānu stikla fabrikā un ir tajā tapušo stikla pūšanas tradīciju mantinieks.

“Jā, es saprotu, ka šajā ziņā esmu pēdējais mohikānis Latvijā, varbūt pat Baltijas valstīs. Ir divi cilvēki Lietuvā, bet es par to nedomāju - parasts darbs. Varbūt šajos laikos tas ir ļoti reti, kad cilvēks var tā pateikt, bet es mīlu savu darbu.”

Un cik 38 darba gadu laikā stikla glāžu, vāžu, saldumu trauku, vai nu jau par Līvānu zīmolu tapušo stikla putniņu izgatavots, stikla pūšanas meistars nemaz neņemas nosaukt:

“Šeit nav tik traki kā “stikliniekā” [Līvānu stikla fabrikā], šeit ir nedaudz mākslas darbs, bet “stikliniekā”, jā roku darbs, bet konveijers, tur par vienu maiņu, Jēzus Marija, simti un simti kilogramu. Man ļoti patīk strādāt ar stiklu, un vismīļākais variants, kad nākamajā rītā izņemu savus atdzisušos izstrādājumus no krāsns un 15 minūtes sēžu un skatos, varbūt ir kādas nianses, ko nākamajos izstrādājumos pamainīt.”

Aleksandram Logvinam vislabāk tīkot strādāt sarežģītās tehnikās, kuras apgūtas gan pašam eksperimentējot, gan pētot interneta resursus:

“Sarežģītus izstrādājumus ar interesantu grafiku. Vāzes, augļu trauki – nav svarīgi, citreiz interesanti ir sniega vīru sataisīt. Ja es gribu paskatīties kādu video no Murano [Itālijas sala, kas slavena ar savām stikla pūšanas tradīcijām] vai Čehijas – viņi jau nerāda tehniku, pēc tam izdomā savā galvā, vajag pamēģināt, citreiz sanāk, citreiz nesanāk. Vajag ļoti, ļoti ātri domāt un mēģināt sataisīt.”

Stikla pūtēja arodu nevar apgūt nevienā Latvijas skolā, te to meistars nodod māceklim. Lai Līvānos vairāk nekā 100 gadus senā stikla pūšanas tradīcija turpinātu dzīvot, tiek meklēts stikla pūtēja asistents:

“Cilvēkam ir jābūt izturībai pret karstumu, jāmīl pirts. Un jābūt vēlmei strādāt ar rokām, cilvēkam jāpiemīt formas un krāsu izjūtai. Mēs esam gatavi mācīt šo seno arodu kādam jaunietim, kuram ir vēlme apgūt stikla pūtēja palīga profesiju. Es ceru un strādāju katru dienu ar cerību, ka karsts stikls Līvānos ir, bija un būs!”

Aleksejs Logvins, tāpat kā Ilze Griezāne cer, ka stikla pūšanas tradīcija Līvānos nezudīs, un pie tā tiek strādāts:

“Līvānu novadā tā ir tik unikāla lieta, kas ir saglabājama. Arī Līvānu vadība to saprot un uzskata, ka tai jābūt vienai no novada prioritātēm. Tas ir kas svarīgs mūsu novadam, mūsu cilvēkiem, mūsu kopienai. Šī tradīcija ir iekļauta nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Jau vairāk nekā 130 gadus te ir pūsts stikls, mums ir vēlme to saglabāt.”

Lai stikla pūšanas tradīcija Līvānos nezustu, stikla pūtēja asistentu jeb mācekļu pieteikumi tiek gaidīti Līvānu stikla un amatniecības centrā.