Māksliniece Gita Strazdiņa-Dzintara radījusi vides instalāciju "Lieldienu dārzs"

Pēc ziemas stinguma – gan aukstuma, gan ierobežojumu dēļ – šogad ilgas pēc pavasara ir sevišķi spēcīgas, atzīst māksliniece Gita Strazdiņa-Dzintara. Kā pavasara ātrāka sasaukšana ir viņas vides instalācija "Lieldienu dārzs", ko no 1.aprīļa varēs apskatīt kultūras centra "Imanta" brīvdabas teritorijā.

Instalācija ietver 15 lielformāta olas, kas apgleznotas ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – asniem, pumpuriem, tikko plaukstošām lapām un ziediem. "Lieldienu dārzā" sev vietu radis arī Imantas pagalmos bieži sastopams personāžs – omulīgs runcis, kas laiski sildās pirmajos saules staros.

Līdzās vides instalācijai kultūras centra skatlogos pirms dažām dienām atklāta arī jauna izstāde, kurā var priecēt acis, aplūkojot izsmalcinātus rokdarbus un keramiku.

Kad ierodos kultūras centrā, māksliniece Gita Strazdiņa-Dzintara foajē cītīgi strādā pie kāda darba apgleznošanas. Viņai visapkārt krāsu bundžas, otas, un viņa uz paletes jauc kādu no zaļajiem toņiem. Viņas gleznojumi top uz lielormāta koka olām, un tos raksturo gaišums, vieglums, svaigums un prieks, ko viņa atklāj gan ar krāsām, gan tēliem.

"Jā, tā bija pirmā doma sākumā, ka gribas pasteidzināt pavasari. Sajūta tāda ir, ka šoreiz ne tikai es, bet mēs visi kaut kā ļoti esam noilgojušies pēc pavasara. Pēc tās garās, garās ziemas tagad ir jo sevišķi īpašs prieks par to," stāsta Gita Strazdiņa-Dzintara.

Asniņi, pumpuri, mazītiņie pavasara ziediņi un lapiņas uz Gitas Strazdiņas-Dzintaras darbiem redzami palielinājumā, tā izceļot milzīgo dzīvības spēku un jauno sākumu, ko sev nes līdzi pavasaris. Vienlaicīgi tā ir atsauce uz latviešu Lieldienu olu krāsošanas tradīcijām, jo, krāsojot olas, mēs bieži vien tām klāt pietinam kādas tikko no zemes izspraukušās lapiņas vai ziediņus.

"Tie augi ir it kā izvēlēti nejauši, bet tie, kuri man kaut kādā ziņā ir iepatikušies. Arī nezāles, kuras es ieraudzīju izlīdušas no zemes, un kas arī ir ļoti skaistas ar savu formu. Ir nātre, ceļmallapa, ir sniegpulkstenīši, krokusiņi, vizbulīte," atklāj Gita Strazdiņa-Dzintara. "Un tad ir vēl viens tāds personāžs – Imantas kaķītis. Man viņš šķiet kā tāds Rīgas mikrorajonu omulīgs iemītnieks, un tad es nolēmu, ka vajag kaut ko papildinošu tai augu kompozīcijai, un man šķita, ka kaķītis varētu būt ļoti iederīgs tēls''.