Pēdējo gadu laikā policija konstatē nemainīgi daudz ceļu satiksmes negadījumu, kuros ir notriekts dzīvnieks. Savukārt negadījumos ievainoto cilvēku skaits pērn sarucis. Tikmēr apdrošinātāju izmaksāto kompensāciju apjoms, pēc provizoriskiem datiem, pieaudzis teju par trešdaļu.

"Tad, kad viņa izlec priekšā uz ceļa tieši, tieši pēdējā brīdī, tu nevari neko izdarīt. Diemžēl tas bija tā ātri un stirnai letāli, un mums pašiem, protams, arī diezgan liels šoks pirmajā brīdī," pastāstīja Rasma Rozenberga.

Rasma kopā ar vīru pie stūres un diviem bērniem automašīnā ar stirnu saskrējās pagājušajā nedēļā, kad pēc Ziemassvētkiem bija ceļā no Rīgas uz Igaunijas pilsētu Tartu. Negadījumā, kas noticis vakarā netālu no Valmieras, no viņas ģimenes neviens necieta, bet sajūta bijusi nepatīkama.

"Piezvanījām uz glābšanas dienestu, kur mūs tālāk savienoja ar policiju. Mums mašīna, par laimi, nebija cietusi tik traki, ka nevarētu braukt. Mēs braucām tālāk, bet mums [mašīnas] priekšpuse bija diezgan sadauzīta, un viens lukturis bija mazliet iešķiebts. Bet mēs tikām laimīgi mājās," pastāstīja Rasma.

Aizvadītajā gadā Valsts policija reģistrējusi teju 600 negadījumus, kuros spēkrati notrieca dzīvnieku. Vidēji tikpat daudz negadījumu fiksēti ik gadu pēdējos četros gados. Nemainīgi ir arī tas, ka vairāk nekā puse no šādiem negadījumiem ir Latgalē.

Savukārt Valsts meža dienests (VMD) pērn reģistrējis vismaz trīs reizes vairāk jeb 2000 notriektu zvēru. Tie ir vismaz pieci negadījumi ik dienu.

Starpība datos, iespējams, ir saistīta ar to, ka autovadītāji par negadījumiem policijai mēdz neziņot. Otrs variants – policijas skaitļos ir tikai tās reizes, kad likumsargi uz izsaukumu ir devušies. Tāpēc, piemēram, pieminētais Rasmas Rozenbergas negadījums policijas statistikā nav iekļauts, bet Valsts meža dienesta uzskaitē ir.

Valsts meža dienesta pārstāvis Valters Lūsis atzīmēja, ka pērn iedzīvotāji par notriektiem dzīvniekiem ziņoja krietni mazāk nekā iepriekšējos gados, kad reģistrēja vismaz par 600 negadījumiem vairāk.