Pīlēna kandidatūra Valsts prezidenta amatam ir satricinājusi valdības pamatus

Uldis Pīlēns par kandidēšanu uz prezidenta amatu paziņoja pirmais no šobrīd pieteiktajiem trīs kandidātiem. Uzņēmējs Pīlēns sevi ir pierādījis ne vien ar vārdiem, bet arī darbiem, izveidojot koncernu ar 240 miljonu apgrozījumu. Tomēr viņa kandidatūra ir satricinājusi valdības pamatus.

„Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē, pie kuras mēs visi piederam, un es atsaucos Apvienotā saraksta deputātu 100 procentīgam aicinājumam, izteikt savu gatavību kļūt par apvienotā saraksta prezidenta kandidātu,” tā par savu kandidēšanu aprīlī paziņoja uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns. Atšķirībā no diviem konkurentiem, kuru izvirzītāji rīkoja īpašas preses konferences, par savu lēmumu viņš paziņoja video intervijā ziņu aģentūrai LETA.

„Pirmām kārtām mums ir pilnīgi skaidra Pīlēna kunga nostāja šobrīd starptautiskos drošības jautājumos. Nelokāma nostāja Ukrainas atbalstam,” savukārt tā Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars sāk savu pamatojumu, kāpēc Pīlēns ir labākais kandidāts prezidenta amatam. Taču galvenais trumpis, viņaprāt, ir Pīlēna orientēšanās ekonomikā.

Uldis Pīlēns dzimis Liepājā, tur pabeidzis vidusskolu, 70. gadu vidū iestājies Politehniskajā institūtā Arhitektūras fakultātē un tur ieguva iespēju mācīties Veimāras Arhitektūras un būvniecības augstskolā Vācijas demokrātiskajā republikā. Pēc studijām Pīlēns Padomju Latvijā strādāja Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko pētījumu institūtā par dizaina centra vadītāju, un bija Valsts plāna komitejas tehniskās estētikas problēmu padomes biroja loceklis. 1983.gadā viņš kļuva par Liepājas galveno arhitektu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Pīlēns veiksmīgi uzsāka ūvniecības biznesu un tagad viņam daļēji piederošais koncerns UPB var lepoties ar 240 miljonu apgrozījumu. Jau astoņus gadus Pīlēns vairs nepiedalās tiešajā uzņēmuma darbā, bet ir uzņēmuma padomē.

Politikā Pīlēns iesaistījās 90. gadu beigās kā jaundibinātās Tautas partijas valdes loceklis. Viņš strādājis arī kā Liepājas domes deputāts, bet partiju pameta ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Pirms pagājušā gada Saeimas vēlēšanām Pīlēns atgriezās politikā.

Pīlēns ir komunikabls, viņam ir labas manieres un laba reputācija, kas, šķiet, ir apzināti kopta. Nekādu „dzeltenu” skandālu. Tikai lielas, gludas intervijas glancētos žurnālos, kurās viņš izceļas ar domas precizitāti un spēju runāt arī filozofiskos jēdzienos. Šādu viņa tēlu stiprina arī paša projektētā un pērn Rīgā Ķīpsalā atklātā konferenču un izstāžu ēka ar nosaukumu "Ola". Modernajā dzelzsbetona ēkā Pīlēns dibināja biedrību "Apvienotais saraksts".

Aiziešana no aktīvā biznesa, tēla veidošana, politiskā spēka izveidošana, atteikšanās no pretendēšanas uz Saeimu un amatiem valdībā, liek domāt, ka augsts valstsvīra amats un caur to arī sava vārda ierakstīšana Latvijas vēsturē jau ilgāku laiku ir bijis Pīlēna mērķis.

To, ka Pīlēna veiksmīgais tēls un ambīcijas daļai sabiedrības var likties pārāk spilgti, pamanījuši arī politoloģijas eksperti. Raksturojums „ambiciozs” bieži parādās vērtējumos.

Plankumi Pīlēna biogrāfijā publiskajā telpā neuzpeld. Vienīgi TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālisti bija pamanījuši, ka Pīlēna firma kā apakšuzņēmējs piedalījies "Gazprom" ēkas būvniecībā Sanktpēterburgā, kas noritēja jau pēc Krimas aneksijas. Pīlēns uzskata, ka te viņam neko nevar pārmest.

Visvairāk apspriesti ir divi citi fakti Pīlēna biogrāgfijā. Pirmais no tiem, ka viņš studēja Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Lai izpelnītos tādu iespēju, bija jābūt labam komjaunietim. Un neizbēgama bija VDK uzmanība. Otrs apspriestākais Pīlēna biogrāfijas notikums ir viņa atrašanās Tautas partijas valdē laikā, kad ekspremjers Andris Šķēle izmantoja politiku sava biznesa impērijas stiprināšanai un valdība realizēja „gāzi grīdā” politiku. Pīlēns neuzskata, ka būtu līdzatbildīgs par sekām.

Šobrīd Uldis Pīlēns var droši rēķināties ar Apvienotā saraksta 15 balsīm. Plaši tiek runāts, ka viņu varētu atbalstīt Ainara Šlesera vadītā „Latvija Pirmajā vietā!” ar deviņām balsīm, un Rosļikova partija „Stabilitātei” ar desmit. Šis atbalsts nav drošs un papildus nepieciešamas vēl 17 balsis, kuras šobrīd neviens nesola.