Viens no centrālajiem ziņu virsrakstiem šajā gadā neapšaubāmi ir bijusi administratīvi teritoriālā reforma. Ilgi muļļāta iepriekšējo valdību gaiteņos, līdz ar pašreizējā Ministru kabineta darba sākumu tā uzņēma turbo ātrumu. Valdība vēl nebija nostrādājusi pirmās simt dienas, kad reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no «Attīstībai/Par!» nāca klajā ar piedāvājumu 119 pašvaldību vietā turpmāk veidot Latvijas karti ar 35 vietvarām. Tagad jauno teritoriju likumprojekts jau nonācis Saeimā, dažām domēm politisku kompromisu ceļā izdevies izrauties no apvienošanas valgiem, bet citas vēl turpina tirgoties.

Spītīgi kritiski pret reformu konsekventi ir Zaļo un zemnieku savienības politiķi. Tāpēc rubrikā „Cilvēks ziņu virsrakstos” par reformas plāniem saruna ar ilggadējo Jelgavas mēru „zaļzemnieku” Andri Rāviņu, kura krēslu nākamajās vēlēšanās varētu aizšūpot tieši reforma.

Oficiālais teritoriālās reformas statuss patlaban ir tāds, ka Saeima skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras. Tomēr ik palaikam dzirdam par jaunās pašvaldību kartes koriģēšanu – piemēram, nupat koalīcijas partneri panākuši kopēju sapratni, ka Rūjienas un Naukšēnu novadi ir jāpievieno Valmieras novadam, nevis Valkai, kā bija plānots līdz šim.

„Zaļzemnieks” Andris Rāviņš Latvijas ceturto lielāko pilsētu Jelgavu vada gandrīz 19 gadu un pamatoti ir uzskatāms par vienu no ilgāk pie varas esošajiem vietvalžiem. Viņš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības vadībā, un var pieļaut, ka iepriekšējā „zaļzemnieku” vadīšana valdībā Jelgavai ļāva attīstīties ar dabūto valsts un Eiropas Savienības naudu. Tagad Rāviņš risku netikt pie Eiropas naudas nosauc kā pirmo iemeslu, kādēļ viņš ir pret teritoriālo reformu. Tā paredz jaunajā Jelgavas novadā pilsētai pievienot pašreizējo Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu.