Pēc deviņu gadu darba ceļu pie skatītājiem sākusi režisores Ilzes Burkovskas-Jacobsen animācijas filma “Mans mīļākais karš”. Tā veidota neparastā tehnikā – animācija te savijas ar dokumentāliem kino kadriem, un tas ir autobiogrāfiskos motīvos balstīts stāsts par bērnību un pieaugšanu Aukstā kara laikā, par dzīvi un izvēlēm starp oficiālo un iekšējo patiesību. Filmu, kurā 70.gadu bērnības epizodes mijas ar “Kurzemes katla” atmiņām un režisores šodienas skatījumu uz pagātni, jau pamanījusi prestižā Ansī animācijas filmu festivāla žūrija, iekļaujot to konkursa programmā.

Ar Ilzi Burkovsku-Jacobsen Latvijas Radio sazinās attālināti – viņa tikko ielidojusi Rīgā ar vienu no pirmajiem atsāktajiem avioreisiem. Prieku nemazinot pat obligātā pašizolācija.

“Kaut vai mans skats pa logu! Es te tagad būšu divas nedēļas, bet es tā biju noilgojusies pēc sava skata pa logu uz sētu, ka jebkura kaija tagad būs mans lielais prieks,” atzīst režisore.

Ilzes Burkovskas-Jacobsen dzīve jau 30 gadu rit starp Latviju un Norvēģiju. Abu valstu kopdarbībā tapusi gan viņas starptautiski novērtētā dokumentālā filma “Bekons, sviests un mana mamma”, gan “Kleitas, mātes un meitas” un tagad – “Mans mīļākais karš”.