Rundāles pils muzejā skatāma jauna izstāde, kurā var iepazīt nozīmīgu Ukrainas kultūras mantojuma daļu – baroka meistaru skulptūras no Ļvivas reģiona. Tās ir atšķirīgas no Latvijas baznīcās redzamajiem tēlniecības darbiem, jo ir izteiksmē ekspresīvākas, dinamiskākas un dramatiskākas. Izstāde atceļojusi no Viļņas Lietuvā, kur to atklāja gada sākumā. Tā kā mākslas darbus šobrīd ir riskanti vest atpakaļ uz Ukrainu, Rundāles pils ierosināja tos uz laiku izvietot savās telpās un dot iespēju apskatīt pils apmeklētājiem.

Izstādē skatāmi 20 vēlā baroka laika meistardarbi no Ļvivas reģiona. Visas pamatā ir dažādu svēto skulptūras, kas savulaik atradušās dažādās Ukrainas baznīcās. Teju visas tās mirdz zeltā un spožumā un ir ekspresīvas un dinamiskas. Tā ir atšķirīgā iezīme no Latvijas sakrālajām skulptūrām, jo mums tās nav tik ļoti greznas, taču līdzīgs bijis šo skulptūru liktenis.

Padomju okupācijas periodā, sākot ar piecdesmitajiem gadiem, daudzas baznīcas Latvijā un Ukrainā izdemolēja vai pārveidoja, bet tajās esošās mākslas vērtības izlaupīja vai iznīcināja. Tieši tāpat kā Latvijā, arī Ukrainā atradās drosmīgi cilvēki, kas glāba iznīcībai nolemtos mākslas priekšmetus.

Izstādē ir skatāms tieši šis izglābtais Ukrainas mantojums, tāpēc simboliski par centrālo darbu izraudzīta Svētā Joahima skulptūra, uz kuras vēl labi redzamas postīšanas pēdas, stāsta Rundāles pils muzeja direktore, mākslas doktore Laura Lūse.

Svētā Joahima skulptūras autors ir Johans Georgs Pinzels, kas izstādē pārstāvēts ar iespaidīgākajiem darbiem. Viņš ir visai noslēpumaina 18.gadsimta personība, nav zināms, no kurienes nokļuvis Ļvivas reģionā, bet diezgan droši zināms, ka strādājis ciešā sadarbībā ar arhitektu Bernardu Mertenu. Pinzela rokraksts liecina, ka viņam nebija akadēmiskas izglītības, tēlniecību viņš apguva amatnieciskā ceļā, bet tas nemazina viņa izcilo meistarību. Īpaši izteiksmīgi Pinzels ir atainojis asaras, kas līst Marijai pār vaigu, apraudot krustā sisto Jēzu. Izstādē skatāmi arī divi Pinzela sekotāja un skolnieka Jana Obrocka darbi – Mozus figūra un Svētais evaņģēlists Jānis.

Izstādes otrajā zālē vienkopus skatāmi gan zināmu, gan nezināmu autoru darbi, kuros arī labi atpazīstams Ļvivas meistaru raksturīgais rokraksts un interpretācijas par svēto tēliem – Svēto Dominiku, Tomu, Lūku, Mateju, Ambroziju un citiem. Kā atzīst Rundāles pils mākslas pētniecības nodaļas vadītāja, mākslas doktore Baiba Vanaga – skulptūras izcilas ar to, ka ietver sevī ne tikai pagātnes, bet pārlaicīgu, arī šodien aktuālu vēstījumu.

“Pinzela “Sāpju Dievmātei”, ja ieskatāmies viņas sejā, ir tāda liela asara. Patiesībā mēs to varam asociēt ar to, kas notiek šodien Ukrainā, bet tajā pašā laikā tas parāda arī to, kas notika padomju periodā, kad arī baznīcas cieta un tika glābtas. Tā ka šādā skulpturālā darbā mēs varam ieraudzīt jebkura laika sāpes un ciešanas. Un arī skaisto, kas pēc tam var izaugt.”

Ļvivas baroka meistardarbus Rundāles pils muzejā varēs aplūkot līdz augusta nogalei.