Kaut arī Ķīna nesen notikušajās ASV un Eiropas tirdzniecības sarunās oficiāli ne reizi netika piesaukta, ir skaidrs, ka abu Atlantijas okeāna krastu mēģinājumi atrast kopsaucējus ir saistīti ar šīs Āzijas valsts agresīvo izaugsmi. Tomēr situāciju sarežģītāku padara tas, ka Eiropas valstu vidū valda atšķirīga attieksme pret Pekinu. Savukārt Parīze ar piesardzību raugās uz ciešākām saitēm ar Ameriku.

Attieksme pret Ķīnu gan Eiropā, gan ASV pašlaik mainās. Ja vēl pirms dažiem gadiem runa bija par lieliem sadarbības projektiem, tad šobrīd diskusijas drīzāk ir par atkarības mazināšanu. Turklāt koronavīrusa pandēmija ir spilgti izgaismojusi, cik ļoti daudzi pasaules reģioni, tostarp Eiropa un ASV, paļaujas uz Ķīnas ražotājiem un piegādātājiem.

Tāpat Pekina strauji attīsta arī mākslīgā intelekta tehnoloģijas un, pēc visa spiežot, izmanto tās iedzīvotāju masveida novērošanai un kontrolei. Tas demokrātiskām valstīm nav pa prātam, jo vairums mūsu iedzīvotāju negribētu, lai, piemēram, ledusskapis viņus izsekotu.

Tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ Vašingtona vēlas, lai Eiropa dotu stingrāku pretsparu Ķīnai. Bet Eiropas valstīs par to valda atšķirīgi viedokļi. Līdz ar to Pitsburgā notikušajā Eiropas Savienības un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes sēdē sanākušie rūpīgi uzsvēra, ka tur netiek veidota alianse pret Pekinu.

Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu par mākslīgā intelekta standartiem, to akcentēja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagare.