1. februārī aprit trīs gadi kopš Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). „Brexit” atbalstītāji solīja, ka tas mazinās birokrātiju un veicinās Lielbritānijas ekonomisko izaugsmi. Gaišie solījumi līdz šim nav piepildījušies, bet realitāte ir izrādījusies drūmāka. Britu ekonomika piedzīvo grūtus laikus, un lielā mērā tās ir „Brexit” sekas.

2020.gada 1.februārī Apvienotā Karaliste oficiāli izstājās no ES un daudziem britiem tie bija svētki. Valsts pameta bloku pēc tam, kad 2016.gadā notikušajā referendumā nepilni 52% Lielbritānijas pilsoņu atbalstīja „Brexit”.

Taču pērn novembrī socioloģisko pētījumu uzņēmuma „YouGov” veiktā aptaujā katrs piektais brits, kurš balsoja par izstāšanos no ES, nožēloja savu lēmumu. Anglijas dienvidaustrumu pilsētā Eilsberi referendumā neliels vairākums iedzīvotāju atbalstīja izstāšanos no ES, bet tagad daudzi tur uzrunātie ir nepamierināti ar „Brexit”.

Pēc izstāšanās no ES toreizējais premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka Lielbritānijai tas nozīmēs ekonomisko izaugsmi, jaunas darbavietas un investīcijas.

Taču patiesībā ir noticis pretējais. Britu tautsaimniecības izaugsme pēdējos gados ir palēninājusies, bet Starptautiskais valūtas fonds prognozē, ka šogad Apvienotās Karalistes ekonomika samazināsies par 0,6%. Tirdzniecība ar galveno eksporta tirgu – ES – ir samazinājusies pieaugušās birokrātijas dēļ. Savukārt importētās preces ir kļuvušas ievērojami dārgākas. Analītiķi lēš, ka „Brexit” dēļ Lielbritānijā ir par 330 tūkstošiem mazāk strādājošo. Darbaspēka trūkumu jo īpaši izjūt transporta, viesmīlības un mazumtirdzniecības uzņēmumi.

Apvienotās Karalistes ekonomisko situāciju vēl vairāk pasliktināja Covid-19 pandēmija, Krievijas karš Ukrainā un globālais energoresursu cenu pieaugums.

Lielveikalu ķēdes „Asda” vadītājs lords Stjuarts Rouzs uzskata, ka „Brexit” ir bijusi „katastrofāla” ietekme uz Apvienotās Karalistes ekonomiku.

Arī Londonas Ekonomikas skolas ekonomiste Anna Valero norādīja, ka pēc pandēmijas Lielbritānijas ekonomika ir atguvusies daudz lēnāk nekā citas līdzīga izmēra ekonomikas.

Neraugoties uz rūgtajām „Brexit” sekām, Lielbritānijas premjers Riši Sunaks joprojām uzskata, ka izstāšanās no ES var sniegt milzīgas iespējas, piemēram, noslēdzot izdevīgas tirdzniecības vienošanās ar citām valstīm un reformējot finanšu pakalpojumu regulējumu, lai no tā labumu gūtu Londonas Sitijas bankas.