To, cik ļoti pēdējo 150 gadu laikā ir izmainījusies Latvijas ainava, cilvēku dzīvesveids, apģērbs un izskats, spilgti atklāj jaunā Latvijas Vēstures muzeja izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā". Izstāde skatāma pilsētvidē - liepu alejā iepretim Vēstures muzejam. Tā veltīta agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām Latvijā, no kurām senākās uzņemtas 19.gadsimta vidū.

Bilžu pavisam kopā ir 170. Tā kā diezgan daudz, nāciet skatieties! Mēs tās bildes visu laiku likām klāt, mainījām – viena der, viena neder. Tā izstāde visu laiku bija kustībā un procesā.

Ar jauno, ārā skatāmo Vēstures muzeja izstādi iepazīstina viena no tās autorēm Sanita Kalna. Izstādi ievada stendi ar diviem palielinātiem portretiem. Vienā redzama latviešu sieviete ar apcerīgu skatienu, tērpta tradicionālajā apģērbā, ar zīda lakatiņu galvā. Bet otrā aplūkojams smalks, bārdains kungs uzvalkā un ar platmali galvā. Šie tēli izvēlēti kā kolorīti izstādes satura raksturotāji.

Izstādes ievada tēli labi raksturo laiku, par ko vēsta izstāde, un tas ir laiks no 19.gadsimta vidus līdz 20.gadsimta sākumam. Tolaik līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, notika arī ļoti straujas pārmaiņas, kas atspoguļojās visās dzīves jomās, bet daudzas gadsimtiem koptās senās tradīcijas sāka izzust.

Lai tās vēl paspētu dokumentēt un iemūžināt, pie darba ar lielu entuziasmu ķērās Latvijas fotogrāfijas pamatlicēji. Devās uz dažādām Latvijas vietām, fotografēja izzūdošo sadzīvi, ēkas, ainavas un cilvēku tipāžus. Šīs unikālās etnogrāfiskās fotogrāfijas tad arī veido izstādes stāstu, senākās fotogrāfijas ir no 1866.gada un tajā redzami Krustpils pagasta zemnieki uz Krustpils pils trepēm, tērpti tradicionālajā apģērbā.

Izstādē skatāmas arī fotoliecības par rudzu pļauju Gaujienā, kulšanas talku Tukuma apriņķī, lopu ēdināšanu Limbažu apkārtnē, tīklu zāvēšanu un lāpīšanu uz vabām Ventspils apriņķī un citām tradicionālām nodarbēm dažādās Latvijas vietās. Agrīnajām fotogrāfijām raksturīgs tas, ka tās parasti ir inscenētas un statiskas, vēlāk šī mode mainās.

Izstāde ir arī stāsts par Latvijas etnogrāfiskās fotogrāfijas pamatlicējiem, līdzās jau minētajai Paulīnei Ķemers, tie ir Mārtiņš Buclers, Jānis Rieksts, Mārtiņš Sams, Kārlis Ezergailis, Jānis Krēsliņš un citi.

Agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām veltītā izstāde turpina pirms diviem gadiem aizsākto Latvijas Vēstures muzeja praksi – līdzās iekštelpu izstādēm veidot arī izstādes pilsētvidē, stāsta muzeja izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja Astrīda Burbicka.

Liepu alejā iepretim Vēstures muzejam jaunā izstāde būs apskatāma līdz 28. jūnijam, pēc tam to izvietos "Dauderos" un vēlāk arī Esplanādē.