Vēsturnieks Harijs Tumans aicina iepazīt Rīgu no neierasta skatupunkta

Iepazīt Rīgu no neierasta skatu punkta piedāvā tikko klajā nākusī Harija Tumana grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās". Apjomīgais izdevums ir autora septiņu gadu darbs, kurā viņš aplūko ļoti maz pētītu kultūras mantojumu – antīkos tēlus uz Rīgas namu fasādēm, kuru ir ļoti daudz un kas sevī ietver interesantus vēstījumus.

Grāmatā, piemēram, var uzzināt, kāpēc Rīgā tik populārs bija grieķu dieva Hermeja tēls, ko simbolizē plaši izplatītie Fortūnas un Floras tēli, kā arī - kuru namu fasādēs redzami visiespaidīgākie atlanti un viskrāšņākās kariatīdes? Harijs Tumans atzīst, ka pētījumu veicis ar ļoti lielu aizrautību un tas vainagojies arī ar vairākiem atklājumiem.

Nupat klajā nākušā vērienīgā izdevuma ideja piedzima pirms astoņiem gadiem. Toreiz Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēki bija aicināti sagatavot lekciju par brīvi izvēlētu tēmu, veltītu Latvijas vēsturei. Profesoram Harijam Tumanam, kurš ir antīkās vēstures speciālists, bija ko palauzīt galvu, jo nav tik viegli atrast vielu lekcijai, kas kādu antīku sižetu sasaistītu ar Latvijas vēsturi. Bet tad praksē apstiprinājies teiciens – ka divas galvas gudrākas par vienu, stāsta Harijs Tumans.

Profesors devās pastaigā ar fotoaparātu pa Rīgas centra ielām, sāka rūpīgi pētīt fasādes, un Rīga pēkšņi viņam atklājās it kā jaunā dimensijā, jo ikdienas skrējienā viņš nebija pamanījis, ka šī simbolu valoda uz namiem ir tik bagātīga un ka antīko tēlu ir tik ļoti daudz.

Sekoja rūpīga materiālu vākšana, sistematizēšana un analīze, lekcija sanāca divreiz garāka, bet klausītājus ļoti aizrāva, un tad jau nobrieda arī ideja par grāmatu, kas kopumā tapa aptuveni septiņus gadus:

Grāmatas sākumā autors iepazīstina ar antīko tēlu izcelsmi un to ienākšanu Eiropas un arī Rīgas arhitektūrā kopumā.

Ja Itālijā un citviet Eiropā šī tradīcija sākās jau 15. - 16.gadsimtā, tad Rīgā plašā mērogā antīkie tēli sāka parādīties ar 19.gadsimtu. Īpaši daudz skaistu namu, rotātu ar antīkiem ornamentiem, ciļņiem un skulptūrām, tapa 19. un 20.gadsimta mijā.

Namus būvēja bagātie rīdzinieki, bankas, kredītiestādes, arī skolas un uz to fasādēm iemūžinātie antīkie tēli aptver ļoti plašu tematisko spektru. No dievu tēliem vispopulārākie ir Hermejs jeb Merkurs, Fortūna un Flora.

Autors grāmatā arī detalizēti apraksta un analizē piemērus uz konkrētu namu fasādēm. Par vienu no pašiem skaistākajiem Hermeja un Fortūnas pāriem viņš nodēvējis skulptūras, kas rotā tā sauktā Šēfera nama fasādi Doma laukumā 1, tāpat īpašas ievērības cienīga ir arī Augusta Folca darinātā skulptūru grupa uz kādreizējās Rīgas komercbankas ēkas fasādes Doma laukumā 8, kas šobrīd ir Latvijas Radio ēka.

Viskrāšņākās kariatīdes savukārt autora vērtējumā atrodas pie galvenās ieejas ēkā Raiņa bulvārī 23, bet mākslinieciski visaugstvērtīgākie atlanti rotā Nacionālā teātra namu Kronvalda bulvārī 2.

Bet grāmatā aptverto ēku skaits ir ļoti liels, tāpat kā antīko tēlu daudzveidība, to vidū, arī amori, sfinksas, grifi, gorgonas, sirēnas un daudzi citi. Atšifrēt šo tēlu valodu un dalīties savos atklājumos ar citiem – bijis Harija Tumana galvenais mērķis.

Grāmatā arī uzzināsim kādu autora atklājumu saistībā ar tēliem, kas redzami uz Nacionālās operas nama fasādes, kā arī viņa versiju par to, kāpēc Augusta Folca darināto sieviešu skulptūru tēli ir tik ļoti skaisti.