Nedēļas sākumā notikusī zemestrīce Turcijā ir izraisījusi paniku akciju tirgos un dažu dienu laikā biržās ir zaudēti aptuveni 35 miljardi eiro. Pēc šāda krituma pieņemts lēmums Turcijas fondu biržu slēgt līdz 15. februārim. Laikā, kamēr turpinās glābšanas darbi, aktualizējies ir jautājums par to, kā šī dabas stihija varētu ietekmēt jau tā grūtību pārņemto Turcijas ekonomiku un kā šajā situācijā varētu palīdzēt arī Eiropas Savienība. Kāda tad ir ekonomiskā situācija Turcijā un kā to varētu būt ietekmējusi zemestrīce?

 

Kopš Ukrainas kara sākuma Turcija ir ļoti aktīvi pozicionējusi sevi kā ļoti nozīmīgu reģiona spēlētāju, nereti darbojoties kā starpniece, piemēram, Krievijas un Ukrainas sarunās par graudu tranzītu. Šī NATO dalībvalsts - Turcijas un tās līdera Rečepa Taijipa Erdogana aktivitāte rosināja diskusijas par Turcijas ietekmes palielināšanos pasaulē gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Taču situācija pašā Turcijā nemaz nav tik spīdoša.

Kā norāda izdevums "The Economist", pagājušā gada laikā Turcijas prezidents Rečeps Taijips Erdogans ir mēģinājis īstenot dzīvē ekonomisku eksperimentu, kura sekas, diemžēl, nav tās iepriecinošākās. Laikā, kad citas centrālās bankas cenšas mazināt inflāciju, ceļot procentlikmes, Turcija ir rīkojusies pretēji. Tās bāzes likmes kopš 2021. gada septembra ir samazinātas par 10 procentpunktiem, pašlaik atrodoties 9 procentu līmenī. Tas ir ļāvis joprojām saglabāt aptuveni piecu procentu lielu izaugsmi, taču oficiālā inflācija ir pieaugusi līdz 85 procentiem. Šis ir otrais augstākais rādītājs G20 valstu grupā aiz Argentīnas. Savukārt Turcijas valūtas liras vērtība uzrāda otro sliktāko rezultātu augošo ekonomiku vidū.

Turcijas valdība apgalvo, ka tās politika ir padarījusi Turcijas produktus daudz konkurētspējīgākus, samazinot darba izmaksas, vienlaikus norādot, ka vietējās ražošanas pieaugums samazinās inflāciju. Lai arī valsts eksports pērn pieauga par 13 procentpunktiem, sasniedzot rekordaugstus rādītājus, arī imports, galvenokārt izejmateriālu, ir pieaudzis par 34 procentpunktiem. Tas ir veicinājis arī budžeta deficīta pieaugumu, kura apkalpošana izmaksā arvien dārgāk.

Papildus bažām par visai savdabīgo monetāro politiku, Turcijā joprojām aktuāls ir jautājums arī par korupciju un tiesiskumu. Tas, savukārt, ir mudinājis daudzus investorus savas investīcijas vai nu apturēt vai samazināt, liekot Turcijai meklēt jaunus naudas avotus, piemēram, Ķīnā, Katarā, Dienvidkorejā un Krievijā.

Tikko notikusī zemestrīce, nenoliedzami, ieviesīs korekcijas valsts ekonomiskajā dzīvē. Pēdējo reizi šādas zemestrīces sekas tika izjustas 1999. gadā un atkopšanās turpinājās daudzus gadus. Kā prognozē izdevuma "PolitikYol" komentētājs Arda Tinca, arī šoreiz sekas būs jūtamas ne tikai tuvākās dienās, nedēļās un mēnešos, bet arī turpmākajos gados.

Šis pats izdevums norāda, ka jau kopš 2002. gada Turcijā tiek iekasēts īpašs zemestrīču nodoklis un šajos gados ir iekasēti vairāk nekā 38 miljardi eiro. Daļu šo naudas bija paredzēts ieguldīt ārkārtas situācijas ministrijas izveidē un „Zemestrīču fondā”. Ne viena ne otra lieta tā arī nav izveidota un īsti nefunkcionē un par šo līdzekļu izmantošanu ir ļoti daudz jautājumu, īpaši no opozīcijas puses.

Kā uzskata zemes zinātņu un inženierijas profesors Doktors Pols Martins Majs, pagaidām vēl ir pāragri teikt, vai zemestrīces skartajā reģionā ēkas ir bijušas celtas atbilstoši prasībām, taču patieso postījumu apmēru vēl tikai nāksies aprēķināt.

Turcijas prezidents Rečeps Taijips Erdogans pēc viesošanās zemestrīces skartajā reģionā solījis, ka šis apgabals tiks atjaunots gada laikā. Un, kā liecina jaunākā informācija, akciju cenām krītoties, biržā strauju kāpumu piedzīvojušas cementa ražotāju akcijas. Tas liecina, ka daudz cerību jau tagad tiek likts uz celtniecības sektoru, kas nodarbina ievērojamu skaitu cilvēku. Kritiķi gan norāda, ka tieši pateicoties cementam iedzīvojas Erdoganam tuvu stāvoši uzņēmēji.

Bet tikmēr gan Turcija, gan kaimiņos esošā Sīrija ir lūgušas arī Eiropas Savienības palīdzību zemestrīces radīto seku pārvarēšanai. Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros palīdzību Ankarai ir solījušas vairāk nekā 10 Eiropas valstis. Vienlaikus Eiropas Savienības satelītsistēmas Copernicus sniedz aktuālo informāciju Turcijas varas iestādēm par aktuālajiem postījumiem.

Kā vakar paziņoja Eiropas Savienības krīzes pārvaldības komisārs Janežs Lenarčičs, palīdzību civilās aizsardzīmas mehānisma ietvaros Eiropas Savienībai ir lūgusi arī Sīrija. Kopumā abām valstīm paredzēts palīdzēt ar 6,5 miljoniem eiro un pašam Lenarčičam šodien būs iespēja postījumus novērtēt klātienē, ierodoties Turcijā. Savukārt Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vakar vakarā paziņoja, ka Eiropas Savienība rīkos donoru konferenci palīdzības sniegšanai Turcijai un Sīrijai.