3.oktobris

Biju Pokaiņu birzī. Izrādīja Tērvetes iecirkņa vadītājs Banziņš. Viņš ir viens no tiem klusajiem vērotājiem, kas novēro, kā interesenti izturas, tēlo vai vienaldzīgi izstaigā, nemaz negribēdami šajā fenomenā sev ko gūt, ja ne enerģiju, tad kādu atziņu. Es pa reizei apstājos tajās vietās – neviena neaģitēts – kur apstājušies ne daudzi, bet nedaudzi pasi no sevis, kādas iekšējas izjūtas vadīti. Man kādi labsajūtas viļņi lika apstāties. Zikurāta kalnā un pie Lielvārdes jostas staba, kur ir tas milzu neuzvarētais celms. Un vēl Māras baznīcas nokalnītē netālu no ceļmalas, kur mūs uzveda Banziņš uz vietiņu, kura nav paredzēta masu tūrismam. Te ir dīvaini koki – laiž saknes no zemes ārā un kā ar ķepām apņēmuši akmeņus sev tuvumā. Pirmo reizi kaut ko tādu jutu. Un bez „apmāto” iestāstīšanas un viņu klātbūtnes.

 

16.oktobris

Vakara dialogam TV Grūbe „uzracis” Krievijas bijušo disidentu rakstnieku Popovu, pasmiešanās meistaru par sava laika īstenību. Viņš mēģina to apmulsināt ar jautājumu: „Kas ir laime?” Atbilde: „S Bogom.” Grūbe nesaprot vai izliekas nesaprotam. „Vai Jūs esat laimīgs?” Atbilde tā pati: „S Bogom.” Ļoti lakoniski un jēdzīgi. „Ar Dievaplīgu,” Ar Dievu uz pusēm”. Vēl īsāk: „Dievpalīdz.”