Žurnāla “Avots” loma ceļā uz Latvijas brīvību

1987.gadā redaktors Aivars Kļavis tika ļoti savdabīgi sodīts par literārā žurnāla “Avots” pirmo numuru. Viņu ieslēdza Komjaunatnes centrālkomitejas viesnīcā “Junostj” un tur trīs dienas viņam vajadzēja analizēt Sibīrijas komjaunatnes laikrakstus no marksisma un ļeņinisma pozīcijām.

Šogad 4.maijā apritēs 30 gadu kopš Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Mēs turpinām raidījumu ciklu, veltītu mediju lomai ceļā uz brīvību.

“Mēs mainījām izpratni par kultūru, un caur to arī – izpratni par dzīvi,”- tā saka žurnāla “Avots” kādreizējais galvenais redaktors Aivars Kļavis.

Literārais žurnāls “Avots” sāka iznākt 1987. gada janvārī un piedāvāja lasītājiem tā brīža situācijai sensacionālus materiālus – aizliegto literatūru, trimdas autoru darbus, atmaskojošus rakstus par padomju režīmu un virkni citu publikāciju, kas kardināli atšķīrās no ierastā žurnālu satura. Ne mazāk avangardisks un provocējošs bija “Avota” vizuālais noformējums, kas raisīja ne vienu vien skandālu. Jau pēc pirmā numura iznākšanas izdevums izpelnījās milzu popularitāti, un pēc gada tā tirāža sasniedza vairāk nekā 140 tūkstošus eksemplāru, kas mūsdienās ir grūti aptverams skaits.

Paradoksāli, ka “Avots” un citi līdzīgi žurnāli bijušajās padomju republikās tika radīti Maskavas varas gaiteņos, ar komunistiskās partijas atbalstu, bet jau ar pirmajiem numuriem tie pavērsās pret saviem “maizes devējiem”, drupinot valdošo ideoloģiju. To visu neapšaubāmi veicināja tā brīža politiskais fons – Padomju Savienībā bija sākusies Mihaila Gorbačova pasludinātā “perestroika” un būtībā visa padomju sistēma jau mocījās pirmsnāves agonijā.