"Sprīdīša" dienasgrāmata. Gints Danne no Parīzes un Gundaga Ozola-Bite no Sanfrancisko satiekas, lai spēlētu teātri latviešu valodā. Un raksta dienasgrāmatu, veidojot Sanfrancisko Jaunā teātra izrādi "Sprīdītis?". Mēs savukārt tiekamies pēc izrādēm Bostonā un Vašingtonā.

Latviešu teātra spēlēšanas trakums jau izsenis labi zināms. Lai cik arī pasaulē tālu neaiziet, lai cik grūti laiki nebūtu, latvietis spēlē teātri. Tomēr izskatās, ka mūsdienās dziedāt, dejot un koklēt gribētāju skaits latviskās diasporas vidū ir lielāks par teātra spēlētājiem, vismaz okeāna otrā malā Amerikā. Tur laikam vajag Sprīdīša spītu un visu citu gudru padomu un izpalīgu, lai pārvarētu lielos attālumus, lai atrastu laiku un līdzekļus ārpus ikdienas darba un ģimenes un sabrauktu kopā spēlēt teātri latviešu valodā.

Sanfrancisko latviešu teātra tradīcija ir ilga un stipra. Mazo teātri Sanfrancisko te vadīja un tajā spēlēja Brigita un Laimonis Siliņi, viņu teātrī arī izauguši daudzi no tiem, kuri sevi tagad sauc par Sanfrancisko Jauno teātri Māras Luisas vadībā.

Pēc "Plīvurīša ar punktiņiem", pēc "Karaļa Līra nabagmājā" un "No saldenās pudeles", pēc "Emīla un Berlīnes zēniem", kurā piedalījās arī Sanfrancisko latviešu skoliņas bērni un ko nospēlēja Baltimoras Dziesmu svētkos, pienāca laiks izrādei "Sprīdītis?" ar jautājuma zīmi galā pēc Annas Brigaderes. Ar mākslinieces Lindas Treijas dekorācijām un kostīmiem ar Egona Kronberga un Aspazijas "Zilo puķi" un Gata Gaujenieka balsi. Bet pašu galveno jau izdarīja aktieri gan mēģinājumos, gan izrādēs Sanfrancisko, Bostonā un Vašingtonā.

Divi no viņiem, Gints Danne no Parīzes un Gundega Ozola-Bite no Sanfrancisko, izrādes tapšanas laikā piekrita šo to pierakstīt dienasgrāmatā. Gundega rakstīja burtnīcā Gints – telefonā. Mēs satiekamies Vašingtonā. Gundegai iestudējumā ir uzticēta Lienītes un Zeltītas lomas, Gintam jāspēlē Sīkstulis un Nelabais, bet viesizrādēs arī Pamāte.