Varat man maksāt vai nē, bet šis ir darbs, ko gribu darīt un kam manā izpratnē ir jēga. Enerģisks pieteikums un enerģiska personība ir mūsu šī vakara viešņa Monopolā - nevalstiskās organizācijas "Dzīvnieku brīvība" līdzdibinātāja un valdes locekle Katrīna Krīgere.

"Mums pēdējo, teiksim, 50 gadu laikā pārtikas ražošana, dzīvnieku produktu ieguves veids ir radikāli mainījies. Tas, kā mūsu vecmāmiņas auga, kad cūciņa, gotiņa tika turēta turpat piemājas saimniecībā, vistiņas skraidīju pa pagalmu, tā aina mums visiem vēl priekšstatā, mēs dzīvojam ar viņu, bet īstenībā mūsdienās ir tā realitāte ir pilnīgi cita," uzskata Katrīna Krīgere.

Katrīna min salīdzinājumu ar filmu "Matrix".

"Ir ļoti rafinēta mašinērija, kas ir dzīvniekus iemūrējusi dzelzs režģos un pumpē no viņiem ārā maksimumu maksimālā tempā, maksimāli ieekonomējot uz visu, lai tikai dabūtu to produktu pēc iespējas lētāk, ātrāk. Noliktu plauktos lielākā daļa sabiedrības vairs vispār neredz, kur tas dzīvnieks audzis, kā viņš ir turēts. Lielā daļa sabiedrības vienkārši paņem lielveikala plauktā jau iepakotu produktu," norāda Katrīna Krīgere.

"Un tad, protams, arī visa politiskā situācija, kas diemžēl neveicina veselīgu un dabai draudzīgu dzīvesveidu bieži vien. Subsīdijas, piemēram. Latvijā un Eiropā vidēji lopkopībai subsīdijas ir 8 līdz 10 reizes lielākas nekā augkopībai. Tā ir no nodokļu maksātāju nauda, kuru vienkārši pumpē iekšā šajā industrijā, lai dabūtu lejā cenas, lai stimulētu to produktu ražošanu. Tas arī atsaucas, protams, uz gala cenu. Ja cilvēks ieiet veikalā un viņam ir jāpērk par savu ierobežoto aldziņu, viņš ņem lētāko. Ja tie ir cīsiņi, lai cik viņi ir neveselīgi un cik viņi ir dabai nedraudzīgi, viņš ņems tos cīsiņus, jo dārzenis turpat maksā ļoti dārgi.  Tā ir kompleksa situācija. 

Jāteic, ka ir arī labās ziņas un pēdējos gados diezgan strauji ir vērojams progress virzībā uz veselīgāku, vairāk augu valsts produktos balstītu uzturu."

Tomēr kopumā cilvēki ir daudz neveselīgāki, un tas skumdina. Tajā pašā laikā Katrīna bilst, ka viņas "burbulī" ir tikai vegāni. Bet dzīvniekiem palīdzēt un dzīvniekus atbalstīt var arī neesot vegāns vai veģetārietis.

"Protams, vienmēr ir kaut kādi ideāli, uz ko tiekties, bet praktiski mēs vienmēr esam tikai ceļā, tajā skalā kaut kur pa vidu uz ideālo pasauli, savu vērtību ideālu iemiesojumu.  Arī "Dzīvnieku brīvībā" ir dažnedažādi biedri, aktīvisti un atbalstītāji, un mēs viņus nešķirojam pēc diētas piederības. Jebkurš var darīt kaut ko dzīvnieku labā un jāskatās pēc savas iespējas, pēc savas situācijas un vēlmēm, interesēm. Ir dažnedažādi veidi.

Protams, neēst dzīvniekus, tas ir lielisks veids, kā palīdzēt dzīvniekiem," atzīst Katrīna Krīgere. "Bet var arī palīdzēt, piemēram, iesaistoties kā brīvprātīgais vai atbalstot dzīvnieku aizsardzības darbu ar ziedojumiem. Ļoti labs veids, kā palīdzēt dzīvniekam. Var būt, ka tev ir tāds darbs, ka tu esi vadītājs milzīgam uzņēmumam un būtu sociāli grūti būt vegānam."

Dzīvniektiesību aktīviste Katrīna Krīgere ir ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā, kā arī maģistra grādu mākslā – video, kino un filmu studijās.

Pirms nepilniem 11 gadiem Katrīna kopā ar domubiedriem dibinājusi “Dzīvnieku brīvību”, iestājoties par dzīvniekiem un cīnoties pret to izmantošanu rūpnieciskajā lopkopībā, kažokzvēru audzēšanā un izklaides industrijā.

Blakus tam Katrīnai tuva ir arī mūzika – viņa ir daļa no grupas “Zapte”, kurā dzied un spēlē harmonikas.