Pavārgrāmatu autore Signe Meirāne: Labāk ir paēst garšīgi, nekā vienkārši paēst

„Es jau kopš bērnības ēdu dabīgi. Dzīvoju Cēsīs, mums bija pašiem savs dārzs, kurā auga viss kaut kas, un to, kas neauga, dabūjām no omēm, radiem un paziņām. Es vienmēr esmu zinājusi, ka pareizākā izvēle ir ēst dabīgi, un to darīju jau tad, kad tas nebija modē,” saka uzņēmēja, 11 grāmatu autore, bloga „Storyaboutfood.com” veidotāja Signe Meirāne.

Jaunākajā Signes grāmatā apkopotās 110 receptes ir pašas autores iemīļotākās brīvdienu ēdienu receptes, kuras gatavojusi ne vien savai ģimenei laiskos brīvdienu rītos, bet arī draugiem svētkos vai ceļojumā. Signe atzīst, ka šī grāmata ir veltījums mums pašiem un pasaulei, parādot un pastāstot daudz vairāk par Latvijas gastronomisko vēsturi, receptēm, ražotājiem un dzīvi. Mantojums ir tas, kas mums ir jāiemīl no jauna, jāsaglabā un jāparāda pasaulei.

Signe Meirāne ir teikusi, ka ēst nenozīmē tikai ēst.

"Mēs dzīvojam un mums ir jāēd, tāpat, kad mēs ceļojam, mums ir jāēd. Vienmēr esmu teikusi, ka labāk ir paēst garšīgi, nekā vienkārši paēst. Man ēšanai nav tikai process, kad es apsēžos un paēdu, un dažbrīd pat citiem liekas, apriju. Man tas sākas ar to, kad es sāku gatavot, klāju galdu. Tās ir ģimenes sarunas, jo lielākoties laiku pavadām ģimenē. Tā ir ģimenes sajūta," skaidrojot šo domu, atklāj Signe Meirāne.

"Ja skatāmies no paša ēdiena vai uztura, ēdiens ir arī daudzveidība, ir ceļojums garšu pasaulē.

Vēl jo vairāk, tieši Covid laikā novērtēju, cik forši mēs varam caur ēdienu aizceļot uz Itāliju, Meksiku, Franciju, Spāniju. Nu nevarējām iekāpt lidmašīnā, bet caur ēdienu. Tā man ir arī tāda savā ziņā skola,

jo gatavojoties es arī atklāju ļoti daudz ko jaunu, bieži vien izlasu kādu vēsturiski interesantu stāstu. Ņemot vērā to, ka man skolā ļoti riebās vēsture, runāšana par ēdienu ir laba vēstures skola, jo daudz produktu pasaulē ir cēlušies no kaut kādām vēsturiskām sakritībām," turpina Signe Meirāne.

Iepazīstot pati un iepazīstinot citus jau mūsdienīgā veidolā ar Kristapa Herdera "To pirmo pavāru grāmatu" un tās receptēm, Signe Meirāne atklājusi, cik bagāta ir bijusi mūsu virtuve pirms padomju laika ar ļoti daudz produktiem. 

"Jau šajās grāmatās parādās produkti, par kuriem stāstām, ka tie ir moderni un mūsdienīgi, kā trifeles, baziliks, timiāns, sparģeļi. Tas viss mums ir bijis šeit,"bilst Signe Meirāne. Protams, ne viss bija pieejams vienkāršiem ļaudīm.

"Kad man pārmeta, ka gribu būt ļoti moderna un eiropeiska, jo izmantoju timiānu, rozmarīnu, salviju, baziliku, sapratu, ka nemaz tik moderna neesmu, jau 20. gadsimta sākumā latviešu grāmatās ir šīs garšvielas," norāda Signe Meirāne.

Lasot 18. gadsimta pavārgrāmatu viņa atklājusi, ka tur ir receptes, kas rada iespaidu, ka lasi mūsdienu recepšu grāmatu.