Spēcīga serve, precīza saspēle un asas reakcijas. Labas idejas nemētājas apkārt. Tās rodas “Ideju tenisā”. No 31. oktobra līdz 4. novembrim Latvijas Radio mīļākais sporta veids būs „Ideju teniss”, ko spēlēsim Latvijas Radio 1 un Pieci.lv ēterā.

Trešdienas vakara spēles dalībnieki iesaka, kā Latvijas visu līmeņu izglītības sistēmu nākamajā simtgadē padarīt par pasaulē atpazīstamu zīmolu un kā paaugstināt mūsu valsts iedzīvotāja emocionālās inteliģences koeficientu?

Tā kā spēle ir LR1 un Pieci lv kopprojekts, tad arī spēles laukumā atradīsies šo radiostaciju komandas. LR1 par saviem sadarbības partneriem esam izvēlējušies biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kas apvieno cilvēkus, kuri kādu laiku dzīvojuši, mācījušies un strādājuši ārpus Latvijas, bet šobrīd atkal saistījuši savu dzīvi un karjeru ar dzimto zemi. Šajā spēlē piedalās Māra Rūse, Iveta Grīnberga un Miks Muižarājs. Savukārt Pieci.lv komandā spēlē kapteinis, Pieci.lv dj Aleksis Vilciņš kopā ar komandas biedriem Artūru Jenotu un Natāliju Knipši.

 

Kā Latvijas visu līmeņu izglītības sistēmu nākamajā simtgadē padarīt par pasaulē atpazīstamu zīmolu?

LR1 komanda iesaka, ka visi līdzekļi jāiegulda jauno skolotāju izglītībā, jaunajiem skolotājiem jāsniedz izcila izglītība. Pirms studijām vajadzīga intervija, lai pārliecinātos, vai šī cilvēka personiskās īpašības atbilst tam, lai viņš būtu skolotājs.

Katrā mācību priekšmetā reizi mēnesī notiek stunda kopā ar klasi, kas atrodas citā valstī, piemēram, Korejā.

Skolotājus aizvieto vai papildina ar robotiem, kas nespētu studentiem uzdot jautājumus. Jautājumus var uzdot tikai skolēni un studenti.

Pieci.lv piedāvā skolās attīstīt moduļu sistēmu.

Izglītības sistēmu veidot tādu, kurā, apgūstot vielu, studenti un skolēni kļūst daudzpusīgi profesionāļi - “cilvēks orķestris”. Tā cilvēki, kas vēlas radīs savu uzņēmumu un produktu, uz uzņēmumu var paraudzīties no eksaktās un humanitārās puses.

14 gadus vecs skolēns pārtrauc mācības skolā un saņem savu mentoru. Mentors četrus gadus viņam seko, palīdz un māca.

Pasaules universitāšu reitings

2003.gadā britu žurnālistam Ričardam Lambertam, lai saprastu cik prestižas ir Lielbritānijas augstskolas, radās ideja izveidot pasaules universitāšu reitingu. To pirmo reizi publicēja gadu vēlāk un augstskolas reitingā tiek vērtētas pēc sešiem kritērijiem – akadēmiskā reputācija, darba devēju reputācija, citējamība, studentu un akadēmiskā personāla attiecība, kā arī ārzemju studentu un ārzemju mācībspēku īpatsvars. Reitingā tiek iekļautas tikai 1000 augstskolas no 26 000 mācību iestādēm uz visas pasaules. Pēc pēdējā publicētā reitinga datiem tajā ir arī divas Latvijas augstskolas – Rīgas Tehniskā Universitāte, kura ieņem dalītu 651- 700. vietu un Latvijas Universitāte, kura ierindojas dalītā 701- 750. vietā. Savukārt topa pirmās trīs vietas ieņem Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, Stenforda Universitāte, Hārvarda Universitāte, bet labākā no Eiropas ir Kembridžas universitāte, kura ierindojas 5. vietā.  

Kā paaugstināt mūsu valsts iedzīvotāja emocionālās inteliģences koeficientu?

Pieci.lv piedāvā skolās ieviest mācību priekšmetu - empātija. Pārējiem, kas vairs nesēž skolas solā, bezmaksas kursi empātijas apgūšanā.

Katrā aptiekā cilvēki var saņemt D vitamīna. Uz ielas pieejami kupoli, kur uzņemt saules enerģiju. Kupolus sauc SAULE - saules absorbcijas un laimes epicentrs

Skolēniem, kuri sasnieguši 5. klasi, katru mēnesi vienu nedēļu jāiejūtas kāda cita ādā, lai otru labāk saprastu un sajustu.

LR1 komanda iesaka izveidot emocionālo medaljonu, kuram ir dažādas krāsas, kas rāda, kādas ir cilvēka emocijas. Tā citi redz apkārtējo garastāvokli.

Lai motivētu cilvēkus pievērst uzmanību emocionālai inteliģencei, izveidot eksāmenu šajā jomā.

Emocionālā inteliģence kā mācību priekšmets, kā kompetence skolā. Skolotājiem būtu lielāks izaicinājums, kā to izdarīt. Varbūt jāmaina attieksme pret skolēniem, kas Latvijas skolās ne vienmēr ir pozitīva.  

Idejas improvizācijās izspēlē Rīgas Improvizācijas teātra aktieri Armands Evertovskis un Uldis Siliņš.

IQ koeficients

Psihologi, lai novērtētu cilvēka intelektu un izteiktu to skaitliskā formā, ir izgudrojuši speciālu metodi, ko sauc par IQ testu. Pirmais IQ pamatdefinīciju 1912. gadā noformulēja vācu psihologs Viljams Šterns. Viņš ieteica to aprēķināt kā garīgā vecuma un faktiskā hronoloģiskā vecuma attiecību, kuru aprēķina pēc formulas 100 reiz garīgais vecums dalīts ar hronoloģisko vecumu. Piemēram, ja desmit gadu vecam bērnam ir trīspadsmit gadus veca bērna intelektuālās spējas tad viņa IQ ir 100 x 13/10 jeb 130. IQ diapazonā no 90 līdz 110 tika uzskatīts par vidēju, no 80 līdz 89 par zemu, no 110 līdz 139 par augstu, bet lielāku par 139 par ģēnija IQ. Izmantojot šos testus ir noteikts, ka uz pasaules apmēram 50 % iedzīvotājiem ir vidējais IQ, apmēram 13 % ir augsts, bet 1,5 % iedzīvotāju IQ sasniedz ģēniju līmeni.

Šīs dienas spēles jaunie dalībnieki

Iveta Grīnberga stāsta: “Valodas un valodu mācīšana ir gan mans darbs, gan vaļasprieks. 10 gadus esmu strādājusi par latviešu vieslektori Vašingtonas Universitātē Sietlā, vienīgajā universitātē Ziemeļamerikā, kurā var apgūt latviešu valodu pilna laika studiju programmā. Iegūtās zināšanas un pieredzi valodu mācīšanā tagad veiksmīgi izmantoju nesen izveidotās Abyling Valodu skolas vadīšanā.”

Miks Muižarājs par sevi: ”Interesē iedzīvotāju mijiedarbība ar valsts pārvaldi un šīs sadarbības pilnveide lielu problēmu risināšanā. Pēdējo sešu gadu laikā esmu strādājis uz pieciem kontinentiem - gan Pasaules bankā, gan valsts un nevalstiskajā sektorā mēģinot izpētīt, pilnveidot vai izveidot valstu programmas nabadzības, bezdarba un citu sociālu problēmu risināšanā.”