Raidījums Kā labāk dzīvot turpina tradīciju un arī šogad, gaidot Latvijas dibināšanas gadskārtu, piedāvā spēli Ideju teniss, kurā meklējam labas, attapīgas, neparastas, izcilas, vienkārši jautras idejas, kā sagaidīt un svinēt Latvijas simtgadi. Pirmdienas spēlē servējam idejas par to, kāds būs simtgades Satversmes grozījums  un kas būs nākamie Lāčplēša 11 varoņdarbi pēc Gaismas pils uzcelšanas. Idejas piedāvā kultūras menedžere Brigita Stroda, tulkotājs un žurnālists Ojārs Jānis Rozītis, kurš šobrīd ir piepildījis sapni par dzīvi Latvijā, juriste Linda Freimane un žurnālists Juris Kaža.

 

Kādas inovatīvas idejas iekļaut simtgades Satversmes grozījumā?

Jura Kažas un Linda Freimane iesaka: Latvijas Satversmes 100. pantu pieskaņot ASV konstitūcijas 1. pantam par vārda, reliģijas un sapulču brīvību. Konstitūcijā ierakstīt, ka cilvēkam jābūt laipnam.

Preambulā mainīt akcentus no pagātnes uz nākotni: ierakstīt nevis pagātnes lietas – kas mēs bijām, bet ierakstīt, kas mēs būsim pēc 100 gadiem, kādos virzienos attīstīt savu valsti, domāšanu un attieksmi.

Brigita Stroda un Ojārs Jānis Rozītis piedāvā: Satversmes preambulu veido viens teikums - Latvijas valsts rīkojas pēc principa dots devējam atdodas.

Lai visi Latvijas iedzīvotāji tiešām zina un saprot Satversmes idejas, mūsu valsts pamatidejas, Brigita Stroda un Ojārs Jānis Rozītis iesaka izveidot Satversmes variants komiksa veidā – vairākas variācijas vairāki mākslinieki izstrādā bērniem un pieaugušajiem. Satversmes vizuālos eksemplārus izdalīs par brīvu publiskajā telpā.

Lai Satversmi labāk apgūtu Jura Kažas un Linda Freimane piedāvā sabiedriskā transportā uz ekrāniem, kur paziņo pieturas, katru dienu iepazīstināt ar vienu Satversmes pantu.

Otrs piedāvājums – veidot Satversmes apzinātības praksi. Satversmes apzinātības nodokli maksā tie, kas neapzinās Satversmi. Tie, kas apzinās, beidzot ir sapratuši, ka var nemaksāt.

 

 

Lāčplēša nākamie varoņdarbi pēc Gaismas pils uzcelšanas

Lāčplēša pašiznīcināšanās, pārtopot par lāceni.

Gaismas pils "aptautošana", lai tā būtu daudz pieejamāka cilvēkiem, lai viņiem būtu iespēja apgūt tur „paslēptos” labumus un dārgumus.

Uzvarēt pasaules čempionātu hokejā un vēlreiz uzvarēt Eirovīzijā.

Panākt, lai uz pārtikas etiķetēm rakstītais būtu salasāms cilvēkiem, kam vajadzīgas „vecuma brilles”.

Panākt, lai ceļu remonti Rīgā neilgtu vairāk par divām nedēļām. Ja rokam ilgāk, tad tas jau būs metro.

Uzbūvēt jaunu skaistu radio un televīzijas centru.

Uzbūvēt pie Brīvības pieminekļa reverso sūkni, kas atsūknē no ārzemēm atpakaļ izniekoto naudu un cilvēku resursus.

K. Valdemāra ielu Rīgā pārvērst par kanālu, lai veidotu satiksmi ar Jūrmalu.

Pabeigt "Rail Baltica" būvi.

Kurzemes un Vidzemes Šveici pacelt par 1000 metriem augstāk, lai tur varētu audzēt vīnogas, kaņepes, apiņus.

Radīt ierīci „Lāčplēša ausis” - siltas, aprīkotas ar mūsdienīgām stereo  ierīcēm.

Ieviest ierēdņa izdarīto darbu deklarāciju. Katrs ierēdnis katru mēnesi deklarē 140 zīmēs, kā viņa darītais darbs palīdz valstij kļūt labākai.

Ministru Kabinetā glabājas lācenes sudraba šķidrauts, kas nelaiž cauri nederīgus likumus.

Līdz  2018. gada 18. novembrim Zinātņu akadēmija izstrādā metodi, kā no valstī akumulētām muļķībām radīt videi draudzīgu enerģiju, tā pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes.

Rakstiet savas idejas tviterī, lietojot #IdejuTeniss.

 

Spēles dalībnieki

Brigita Stroda,  kultūras menedžere, pēc izcelsmes latviete, tomēr augusi Austrālijā. Šobrīd kultūras tūrisma eksperte. Par sevi saka - kroņu meistare un ekscentriķe.

Ojārs Jānis Rozītis dzimis un visu mūžu nodzīvojis ārpus Latvijas, ģimenē allaž runājis tikai latviski. Darba mūžs pārsvarā saistīts ar tulkošanu. Tagad ir piepildījis sapni par dzīvi Latvijā. Sevi raksturo: ziņkārīgs pensionārs un blogeris, diezgan aizkustināts vectētiņš, vārdu un valodu inženieris.

Linda Freimane, dzimusi Zviedrijā, Stokholmā, studējusi žurnālistiku un jurisprudenci. Pārcēlās uz dzīvi Latvijā 1997. gadā, pirmos gadus bija Rīgas Juridiskās augstskolas prorektore. Vēlāk kļuva par biznesa konsultanti, tagad vada ienākošā korporatīvā tūrisma firmu. Brīvā laikā bijusi cilvēktiesību aktīviste, viena apvienības Mozaīka dibinātājām. Pati par sevi - dzīvespriecīga, drusku eiforiska skandināvu tūristu gane, kurai patīk kaķi, dārzs un labs vīns labu draugu sabiedrībā.

Juris Kaža, Vācijā dzimis latviešu žurnālists un blogeris. Strādājis dažādos preses izdevumos, radio un TV ASV, Vācijā, Zviedrijā un Latvijā. Par sevi bilst: žurnālists ar šai profesijai raksturīgu nedaudz cinisku skatījumu uz dzīvi, arī divu mazdēliņu vectēvs.