Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags

„Rūdolfam Blaumanim „Braki” bija kā plāksteris, ja pasliktinājās veselība, šeit dzīvoja tuvie cilvēki, bija atspirdzinošais lauku gaiss, un tikai te, Blaumanis vislabāk varēja rakstīt,” tā par latviešu literatūras klasiķa mājām bilst „Braku" muzeja vadītāja Zinta Saulīte.

Latvijas simtgades spēle vidusskolēniem FAKTU MEDNIEKI. Piecpadsmitās spēles Ceturtā epizode. 2018.gada JŪNIJA spēlē savus novadus pārstāv četras dzīvespriecīgas un erudītas vidusskolnieces - Madara Ozola no Kazdangas (Zemgale), Paula Kļaviņa no Talsiem (Kurzeme), Ināra Rusiņa no Līvānu novada Rožupes pagasta (Latgale) un Ilva Viļuma no Skrīveriem (Vidzeme).

Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" ceturtās grāmatas "Maska" 4. lasījums. Nobeigums. Teicējs Edmunds Freibergs, Teo - Emīls Krūmiņš, Poga - Annija Putniņa. Pārējās lomas ierunājuši Baiba Broka, Laila Kirmuška, Kristaps Ķeselis, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors. Skaņu režisori Ivo Tauriņš un Ģirts Bišs, režisors Juris Jonelis. 2018.gada ieraksts

Dzimtas saknes ielūkojas tradīcijām bagātajā Vaivodu dzimtā, kurā mūzikai, dziedāšanai, folklorai, tradīcijām, kā arī ģimeniskai kopā būšanai gadskārtu svētkos atvēlēta īpaša vieta. Vaivodu dzimtas koka viens no kuplākajiem zariem pieder Kārklu ģimenei,kas piedalījusies arī šī gada starptautiskā folkloras festivāla Baltica Ģimeņu dižkoncertā "Dzimtas dziesmas".

Nāc, nākdama Jāņu diena… Mūsdienu jauniešiem šo svētku svinēšana var likties pašsaprotama lieta, jo šodien pat skolā māca, ka latvieši Jāņus svinējuši tūkstošiem gadu, bet kas tik viss nav bijis jāpiedzīvo laikā, kad mēs atradāmies brālīgo padomju republiku saimē. Bet arī toreiz cilvēki centās neaizmirst tradīcijas.

Sākam Dziesmu svētkiem veltīto raidījumu ciklu. Šoreiz ieklausāmies pasaules latviešu pārdomās par diasporas dalību un lomu dziesmu svētku tradīcijās vēsturē.

1948. gada 14. maijs ir datums, kad pasludināta Izraēlas valsts neatkarība. Šim datumam, Izraēlas valsts tapšanai un tās turpmākajai vēsturei veltīta saruna Stāsta Izraēlas vēstnieces vietnieks Latvijā Cvī Mirkins un muzeja „Ebreji Latvijā” vadītājs Iļja Ļenskis. Sarunas 2. daļa

„Mana grāmata par Noru Bumbieri izrādījusies neērta patiesības mācība”, - tā atzīst Ineta Meimane, noslēdzot grāmatu par dziedātāju Noru Bumbieri. Viņa par Noru raksta jau otrreiz, tagad klāt nākušas jaunas sarunas, iepazīšanās, atklāsmes, bet šoreiz grāmata „Nora” veltīta viņas mazmeitai, kura dzimusi Ņujorkā, cerot uz bezgalīgās muzikalitātes gēna pārmantošanu. Kopā ar autori Inetu Meimani lasām fragmentus no „Noras”.  Izdevis „Mansards”.

Laura Šmideberga ne tikai darina brīnišķīgas stikla pērles, viņa arī dzied folkloras kopā „Rēvele” un ir aktīva kultūras dzīves uzjundītāja Igaunijā dzīvojošajiem latviešiem. Sarunas ar Lauru Šmidebergu stikla pērļu gatavošanas darbnīcā un folkloras kopas mēģinājumā

Jāņus latvieši svētī trīs dienas un trīs naktis un līgo līdz pat Pēteriem. Tāpēc Jāņa dienā raidījumā Laikarata riti varat līgot kopā ar tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dziedātājiem: Valdu Vītolu, Zoju Heimrāti, Margu Stalti, Ivetu un Vidvudu Medeņiem.

Jefiņš saka - akurāt, īstā laikā esmu klāt. Jefiņš Jāņos. Radiovarianta autors, komponists un skaņu režisors - Ungars Savickis, Jāņa Dreslera kuplejas lasa un dzied Pēteris Liepiņš. 1992. gada ieraksts.

Pasaules kausa futbolā kontekstā saruna par Latvijas jaunatnes futbolu un cik vecākiem izmaksā bērns  futbolists.

Kas ir fotosintēze? Kur mājo hloroplasts? Vai vides zinātne ir emocionāla? Šos un citus jautājumus uzdodam Latvijas Universitātes profesoram, LU Botāniskā dārza vadītājam Uldim Kondratovičam.

Kaķēns Mazuliņš Jāņos

Juris Neikens, mācītājs un rakstnieks, no šolaiku skatu punkta saukts par „Dziesmu svētku tēvu”, taču savas dzīves laikā bijis spiests laipot starp vācbaltu un jaunlatviešu krasajiem uzskatiem, starp brāļu draudzē gūto garīgo pieredzi un sava laika racionālo teoloģiju.

Garlība Merķeļa “Latviešus” varētu uzskatīt par vienu no pirmajiem – ja ne pašu pirmo subjektīvās pētnieciskās žurnālistikas piemēru latviešu literatūrā. Saruna par šo darbu ne tikai kā par vēsturisku, bet arī kā par literāru fenomenu, ierindojamu laikmetīgajā non-fiction žanrā.

Vasara ir savā ziedēšanas pilnbriedā. Cilvēka garīgajā dzīvē arī ir savi gadalaiki – vasara, kas atnes garīgo pilnbriedu. "Stiprs gars glābj novārgušu ķermeni," teicis Hipokrāts. Garīgās izaugsmes ceļā svarīga sastāvdaļa ir kalpošana. Interesējamies, kas ir kalpošana Bībeles skatījumā.

Nāc, nākdama Jāņu diena… Mūsdienu jauniešiem šo svētku svinēšana var likties pašsaprotama lieta, jo šodien pat skolā māca, ka latvieši Jāņus svinējuši tūkstošiem gadu, bet kas tik viss nav bijis jāpiedzīvo laikā, kad mēs atradāmies brālīgo padomju republiku saimē. Bet arī toreiz cilvēki centās neaizmirst tradīcijas.

Dzimtas saknes ielūkojas tradīcijām bagātajā Vaivodu dzimtā, kurā mūzikai, dziedāšanai, folklorai, tradīcijām, kā arī ģimeniskai kopā būšanai gadskārtu svētkos atvēlēta īpaša vieta. Vaivodu dzimtas koka viens no kuplākajiem zariem pieder Kārklu ģimenei,kas piedalījusies arī šī gada starptautiskā folkloras festivāla Baltica Ģimeņu dižkoncertā "Dzimtas dziesmas".

Atkārtojums

Kas ir fotosintēze? Kur mājo hloroplasts? Vai vides zinātne ir emocionāla? Šos un citus jautājumus uzdodam Latvijas Universitātes profesoram, LU Botāniskā dārza vadītājam Uldim Kondratovičam.

Latvijas simtgades spēle vidusskolēniem FAKTU MEDNIEKI. Piecpadsmitās spēles Trešā epizode. Ar ko muša izraisa raksturīgās dūkšanas skaņas? Kas Latvijā ir HOMO NOVUS? Kas ir Ļūbasts un Gulbēris? Kurš koks latviešu tautas dziesmās simbolizē māti? Kuras pilsētas nosaukums bija Goldingena? Ar cik adatām tamborē? Kurā gadā pirmais latvietis izcīnījis olimpisko medaļu?

Ja vēlies uzzināt īstās atbildes, klausies Latvijas Radio spēli vidusskolēniem FAKTU MEDNIEKI šo svētdien plkst.10.05 LR1 un plkst.12.00 - pieci.lv 2018.gada JŪNIJA spēlē savus novadus pārstāv četras dzīvespriecīgas un erudītas vidusskolnieces - Madara Ozola no Kazdangas (Zemgale), Paula Kļaviņa no Talsiem (Kurzeme), Ināra Rusiņa no Līvānu novada Rožupes pagasta (Latgale) un Ilva Viļuma no Skrīveriem (Vidzeme).

Atskatoties pagātnē – ar ko tad varam lepoties? Mums nav ne augstāko kalnu, ne dziļāko upju, ne lielāko ezeru. Bet mums ir - tautasdziesma – pati skanīgākā, kas izvadījusi tautu cauri gadu simtiem. Un arī daudzi mūsu džeza mūziķi ir smēluši tajā iedvesmu ar apliecinājumu, ka tautasdziesma dzīvos arī nākotnē.

Jāņus latvieši svētī trīs dienas un trīs naktis un līgo līdz pat Pēteriem. Tāpēc Jāņa dienā raidījumā Laikarata riti varat līgot kopā ar tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dziedātājiem: Valdu Vītolu, Zoju Heimrāti, Margu Stalti, Ivetu un Vidvudu Medeņiem.