Pēc daudzu gadu klusuma un relatīva miera pēdējā pusotra gada laikā peripetijas, intrigas un skandāli Latvijas futbolā jau ir ikdienas sastāvdaļa nevis kaut kas ārkārtējs. Šodien Latvijas futbola saimei jāpiedzīvo trešais ārkārtas kongress šogad, kurā kārtējo reizi paredzēta revolūcija, proti, mēģinājums gāzt pašreizējo futbola federācijas vadītāju Kasparu Gorkšu. Iepriekš šie mēģinājumi izgāzušies, bet kas gaidāms šodien, par to vairāk zina stāstīt Māris Bergs.

**

Krustpils pilī kopš pagājušā gada norit rekonstrukcijas darbi, kuru laikā tiek atjaunota pils greznākā un arī lielākā daļa - A korpuss, pagalms un dārzs ar strūklaku. Būvdarbu laikā uzietas arī vēsturiskās liecības, savukārt pils iekštelpās konstatētas griestu pārseguma izlieces, kas gan kavē darbus, gan sadārdzina projektu. Lai pabeigtu darbus, pašvaldībai nācies arī aizņemties Valsts kasē. Vairāk no Jēkabpils Sandras Paegļkalnes sagatavotajā ierakstā.

Politisko partiju finansēšanas likums ir sagatavots kvalitatīvi un sekmēs fundamentālas izmaiņas politikā. Tādu viedokli šorīt intervijā Latvijas Radio minēja tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns.

Viņaprāt, mainot līdzšinējos partiju finansēšanas principus, no politiķiem varēs sagaidīt, piemēram, strukturālas veselības sistēmas pārmaiņas. Tieslietu ministrs uzskata, ka partijas jau ilgstoši ir bijušas atkarīgas no privātiem finansētājiem. Un tieši viņi nevēlas, lai partijas turpmāk saņemtu lielāku finansējumu no valsts puses.

Ar septiņus gadus vecās Alises kritienu cauri truša alai iekšup savādā fantāziju pasaulē aizsākas viens no krāšņākajiem absurda literatūras stāstiem, kas arvien vilina režisorus kā kino, tā teātra pasaulē. Nacionālajā teātrī „Alisi Brīnumzemē” iestudē režisore Inga Tropa.

Lielbritānijas izstāšanās, Eiropas Savienības daudzgadu budžets un iestāšanās sarunu sākšana ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Tie ir trīs galvenie jautājumi, kas tiks apspriesti šodien un rīt notiekošajā Eiropas Savienības valstu līderu sanāksmē Briselē. Nevienā no šiem jautājumiem nebūs viegli atrast kopsaucēju. Tādēļ ir sagaidāms, ka samits kārtējo reizi var ievilkties līdz pat vēlai naktij.

Sanāksmes norisei, kā ierasti, klātienē sekos arī mūsu korespondents Artjoms Konohovs, ar kuru šobrīd esam sazinājušies pa tālruni.

**

Aizbildinoties ar vajadzībām sakārtot ceļus un ēkas, kā arī ierobežojumiem Valsts kasē saņemt aizdevumus, virkne pašvaldību pēdējā laikā izsolēs izlikušas īpašumus, kas gadiem neskarti bijuši to pūros. Patlaban iegādāties var ne tikai neprivatizētus dzīvokļus, kuros jau kāds mitinās, bet arī plašas lauksaimniecības zemes, mežus un grants karjerus. Vai pašvaldības cenšas atbrīvoties no īpašumiem, pirms tās līdz ar reformu zaudēs varu pār saviem aktīviem? Un vai domju rīcība tiek uzraudzīta un ierobežota?

Par to klausieties Edgara Kupča sagatavotajā ierakstā

Aizbildinoties ar vajadzībām sakārtot ceļus un ēkas, kā arī ierobežojumiem Valsts kasē saņemt aizdevumus, virkne pašvaldību pēdējā laikā izsolēs izlikušas īpašumus, kas gadiem neskarti bijuši to pūros. Patlaban iegādāties var ne tikai neprivatizētus dzīvokļus, kuros jau kāds mitinās, bet arī plašas lauksaimniecības zemes, mežus un grants karjerus. Vai pašvaldības cenšas atbrīvoties no īpašumiem, pirms tās līdz ar reformu zaudēs varu pār saviem aktīviem? Un vai domju rīcība tiek uzraudzīta un ierobežota?

Pēc daudzu gadu klusuma un relatīva miera pēdējā pusotra gada laikā peripetijas, intrigas un skandāli Latvijas futbolā jau ir ikdienas sastāvdaļa nevis kaut kas ārkārtējs. Šodien Latvijas futbola saimei jāpiedzīvo trešais ārkārtas kongress šogad, kurā kārtējo reizi paredzēta revolūcija, proti, mēģinājums gāzt pašreizējo futbola federācijas vadītāju Kasparu Gorkšu. Iepriekš šie mēģinājumi izgāzušies, bet kas gaidāms šodien, par to vairāk zina stāstīt Māris Bergs.

Izrādās, ka digitālās tehnoloģijas var efektīvi izmantot psihosociālās labklājības nodrošināšanā. Vai psihologa konsultācija attālināti ir līdzvērtīga reālajai un vai mēs varam parūpēties par savu veselību ar dažādu viedierīču aplikāciju palīdzību?

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), atzīmējot savu 157. dzimšanas dienu, kā ik gadu šajā laikā, ir apbalvojusi izcilākos zinātniekus gan par ieguldījumu zinātnē, gan par radīto tehnoloģiju un produktu komercializāciju. Gada studentu balvu valorizācijā ir ieguvis RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes pētnieks Jānis Lungevičs.

Sestdien, 9. novembrī, plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un visā pasaulē piekto gadu pēc kārtas norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Pirmo reizi diktāta vēsturē tas tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio 1 raidījumā Kultūras Rondo.

Kopš 2014.gada Rīgas Starptautiskais kino festivāls Rīga IFF iepazīstina skatītājus ar aktuālajām norisēm gan Baltijas jūras reģiona valstīs, gan citviet pasaulē. Šī gada festivāls turpinās veicināt Latvijas iekļaušanos Eiropas kino apritē. Iepazīstinām ar festivāla programmu.

e-veselības attīstībai traucē lielā kadru mainība, atzīst Nacionālais veselības dienests

Saeima sāk izskatīt nākamā gada budžeta projektu

Eiropas Savienības samitā nebūs viegli atrast kopsaucēju. Galvenās debates par breksit, Ziemeļmaķedoniju un Albāniju un daudzgadu budžetu.

Katalonijā protesti pāraug vardarbīgās sadursmēs

Par lasīšanas kultūru Latvijā 20. gadsimtā stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Viesturs Zanders. 1.daļā stāsts par lasīšanas paradumiem 20.gadsimta pirmajā pusē.

Atgriežamies pie diskusijas par jauno Sabiedrisko mediju pārvaldības likumprojektu, kurš jau ilgāku laiku iesprūdis Saeimā. Tomēr pēdējo nedēļu laikā diskusijas atbildīgajā komisijā atsākušās ar jaunu sparu. Ko jaunais likums īsti mainīs, vai atrisinās tās problēmas, ar kurām ilgstoši saskaras Latvijas TV un Latvijas Radio?

Ģimenes studija iesaistās Latvijas Radio projektā “Izmisuma zonā”. Saruna par to, kas notiek ar paliatīvās aprūpes bērnu pēc pilngadības sasniegšanas un kā palīdzēt ģimenei pārejas posmā, mainoties atbalsta mehānismam.

Divas puslodes: par Polijas vēlēšanu rezultātiem, protestiem Katalonijā, Eiropadomes samitu un notikumiem Sīrijā.

Saeima 17.oktobrī izskatīšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodevusi grozījumus Tūrisma likumā, kurā paredzēts noteikt, ka par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis, kurā izmitina tūristus.

Tādi esam

Sauka ir neliels ciemats Viesītes novadā. Blakus bijušajai Saukas arodvidusskolas ēkai atrodas trīs trīsstāvu mājas, un vienā no daudzdzīvokļu nama pirmā stāva dzīvokļiem iekārtota Saukas bibliotēka. Ar Veltu Lāci, kas 34 gadus nostrādājusi Saukas arodvidusskolā, bet jau 15 gadus vada bibliotēku, tikās Daina Zalamane.

Kultūras afiša - Nesen atklāta Aleksandras Beļcovas daiļradei veltīta izstāde "Aleksandra Beļcova. Glezniecība. Grafika. Darbnīcas "Baltars" porcelāns", aptverot viņas daudzpusīgo radošo mantojumu.

Šī diena vēsturē

Saeimas nams

1921. gada. 17 oktobrī ļaunprātīgi aizdedzināta Satversmes sapulces izmantotā ēka jeb agrākais Vidzemes bruņniecības nams, tagad Saeimas ēka.

Ugunsgrēkā izdega galvenā reprezentācijas zāle, kuru izmantoja kā Sēžu zāli. To atjaunoja pēc arhitekta Eižena Laubes projekta, piemērojot Latvijas Republikas parlamenta vajadzībām. Nedaudz tika pārveidotas arī pārējās reprezentācijas telpas. 1922.gada 3.novembrī atjaunotajās telpās notika pēdējā Satversmes sapulces sēde, bet 7.novembrī - pirmā Saeimas sēde.

Vai viedtālrunis un planšetdators ir uzskatāms par datu nesēju, līdzīgi kā zibatmiņa, un vai tam būtu jāpiemēro papildu nodoklis? Kultūras ministrija (KM) pēc iepazīšanās ar pašu pasūtīta pētījuma datiem secinājusi, ka papildu nodoklis tomēr netiks piemērots.

Lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu mežu kopšanu un atjaunošanu, AS “Latvijas valsts meži” izsludināja konkursu meža stādīšanas, jaunaudžu kopšanas, agrotehniskās kopšanas un atjaunoto platību aizsardzības pasākumu veikšanai tuvāko 5 gadu laikā. Konkursa rezultātā ap 200  privātpersonu un uzņēmumu pieteicās vienam vai vairākiem mežsaimnieciskajiem darbiem.

Par lasīšanas kultūru Latvijā 20. gadsimtā stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Viesturs Zanders. 1.daļā stāsts par lasīšanas paradumiem 20.gadsimta pirmajā pusē.

Gustavs Zālītis jau vairāk nekā četrus gadus pasniedz peldētapmācību bērniem, pieaugušajiem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Gustavam ir liela praktiskā pieredze glābšanas darbu veikšanā. Gustavs stāsta: „Pārstāju nodarboties ar cilvēku glābšanu un sāku viņus mācīt peldēt. Gribēju risināt cēloni, nevis cīnīties ar sekām.”

Izrādās, ka digitālās tehnoloģijas var efektīvi izmantot psihosociālās labklājības nodrošināšanā. Vai psihologa konsultācija attālināti ir līdzvērtīga reālajai un vai mēs varam parūpēties par savu veselību ar dažādu viedierīču aplikāciju palīdzību?

Nabaga vīrs un viņa dēli. Ukraiņu tautas pasaku stāsta Artūrs Skrastiņš

Atgriežamies pie diskusijas par jauno Sabiedrisko mediju pārvaldības likumprojektu, kurš jau ilgāku laiku iesprūdis Saeimā. Tomēr pēdējo nedēļu laikā diskusijas atbildīgajā komisijā atsākušās ar jaunu sparu. Ko jaunais likums īsti mainīs, vai atrisinās tās problēmas, ar kurām ilgstoši saskaras Latvijas TV un Latvijas Radio?

Māras Svīres garstāsta Ar vakardienu kabatā fragmentu lasījums. Piedalās: Iveta Brauna, Akvelīna Līvmane, Ģirts Jakovļevs. 1982. gada ieraksts 3 daļās.

Par lasīšanas kultūru Latvijā 20. gadsimtā stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Viesturs Zanders. 1.daļā stāsts par lasīšanas paradumiem 20.gadsimta pirmajā pusē.

Kopš 2014.gada Rīgas Starptautiskais kino festivāls Rīga IFF iepazīstina skatītājus ar aktuālajām norisēm gan Baltijas jūras reģiona valstīs, gan citviet pasaulē. Šī gada festivāls turpinās veicināt Latvijas iekļaušanos Eiropas kino apritē. Iepazīstinām ar festivāla programmu.

Gustavs Zālītis jau vairāk nekā četrus gadus pasniedz peldētapmācību bērniem, pieaugušajiem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Gustavam ir liela praktiskā pieredze glābšanas darbu veikšanā. Gustavs stāsta: „Pārstāju nodarboties ar cilvēku glābšanu un sāku viņus mācīt peldēt. Gribēju risināt cēloni, nevis cīnīties ar sekām.”

Ģimenes studija iesaistās Latvijas Radio projektā “Izmisuma zonā”. Saruna par to, kas notiek ar paliatīvās aprūpes bērnu pēc pilngadības sasniegšanas un kā palīdzēt ģimenei pārejas posmā, mainoties atbalsta mehānismam.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), atzīmējot savu 157. dzimšanas dienu, kā ik gadu šajā laikā, ir apbalvojusi izcilākos zinātniekus gan par ieguldījumu zinātnē, gan par radīto tehnoloģiju un produktu komercializāciju. Gada studentu balvu valorizācijā ir ieguvis RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes pētnieks Jānis Lungevičs.