Pārtikas un veterinārais dienests turpina izmeklēt, vai Siguldas bērnudārzu pārtikas blokiem ir kāda saistība ar bērniem konstatēto zarnu infekciju. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka dienests katru dienu pārbauda Siguldas bērnudārzus, kuros tika konstatēta saslimšana. Tiek arī analizētas ēdienu piegādes. Pagaidām nav konstatēts neviens produkts, kas būtu piegādāts tikai Siguldas bērnudārziem, bet ne citiem, kam ir tas pats piegādātājs.

Kā norādīja Balodis, ja tā bija viena piesārņota produkta partija, visticamāk, saslimšanas cēloni nevarēs noskaidrot.

Pēc astoņu gadu pārtraukuma Rīgā 20.septembrī atkal vaļā vērs plašu metālkalumu un rotu izstādi. Tā pirmo reizi būs iekārtota Dzelzceļa muzejā. Agrāk visbiežāk norises vieta bija Brīvdabas muzejs.

Izstādē varēs apskatīt gan lietišķo mākslas studiju dalībnieku, gan individuāli strādājošu meistaru darbus. No metālkalumiem – svečturus, lampas, lukturus, drēbju pakaramos, no rotām – arheoloģiskās, etnogrāfiskās un mūsdienu rotas no metāla un citiem materiāliem.

Ja ne cilvēka ekonomiskā darbība, Latvijā salīdzinoši ātri izzustu pļavas un to platības pārņemtu mežs. Kāds teiks, ka labi vien ir, bet citi tam iebildīs. Kāpēc un kā saglabāt Latvijas pļavas?

Dopinga kontrole, sportistu fiziskās sagatavotības progress un optimālās slodzes noteikšana. Tāpat arī gluži gluži ikdienišķa sekošana līdzi savām fiziskajām aktivitātēm. Sporta medicīna mūsdienās ļauj fiksēt daudz un dažādus datus, izmantojot īpašas mērierīces. Kā tās strādā un ko sporta laboratorijā ir iespējams uzzināt par savu ķermeni?

Privilēģija būt telpas režisoram – tā saka Andris Freibergs par savu jaunāko personālizstādi. Vienlaikus ar Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstādi „Academia”, kas skatāma izstāžu zālē „Arsenāls”, Radošajā darbnīcā savu personālizstādi „136 kāpieni” sarīkojis mākslinieks, scenogrāfs un pedagogs Andris Freibergs.

Antīkā Grieķija. Platona akadēmija. Un Latvijas Mākslas akadēmijas izstāde "Academia". No 20. septembra līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde “Academia”.

Neatkarības karš. 1919. gads. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Bermonta avantūras sākums Latvijā pirms simts gadiem.

Nedēļas notikumu apskats.

Dodamies ciemos pie televīzijas raidījumu vadītājas Daces Salnājas, kas šobrīd nolikusi malā profesionālos izaicinājumus un nodevusies trīs bērnu audzināšanai. Ar Daci, viņas vīru Arni un trim atvasēm kopā arī gatavojam rudenīgi sildošo putaneska mērci.

Kā veicināt aizbraukušo speciālistu atgriešanos Latvijas darba tirgū un kā jārunā ar ārlatviešiem, lai viņi ieklausītos darba piedāvājumos Latvijā? Ko ceram sasniegt ar tiešsaites darba dienu 26.septembrī,

Latvijas Banka iepazīstina ar tautsaimniecības prognozēm saistībā ar ekonomikas bremzēšanos - centrālā banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam - no 3,1% līdz 2,6%.

Kultūras afiša: Šīs nedēļas nogalē uz sezonas atklāšanas koncertiem aicina Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Liepājas simfoniskais orķestris, Jūrmalā risinās Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss, Daugavpilī, Rotko centrā atklāj rudens izstāžu sezonu, bet Dailes teātrī turpinās pirmizrāžu maratons.

Šī diena vēsturē: Vietā, kur tagad atrodas Akmens tilts, bijis gan plostu, gan pontonu tilts, tāpat bijusi pat iecere zem Daugavas izbūvēt tuneli, tomēr 1955. gadā iepretim Grēcinieku ielai Vecrīgā sāka būvēt tagadējo Akmens tiltu. Lai arī tilta būvniecību pabeidza 1956. gada 20 septembrī, satiksmei to atklāja pēc gada.Toreiz to sauca Oktobra tilts un ar šādu nosaukumu tilts lepojās līdz 1992. Gadam, kad tā nosaukumu mainīja uz Akmens tilts.

Nacionālais veselības dienesta vasaras izskaņā veica aptauju par apmierinātību ar valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu kvalitāti. Aptaujas laikā noskaidrots, ka teju visas aptaujātās sievietes, kurām veikta valsts apmaksāta medicīniskā apaugļošana, atzinīgi novērtējušas izvēlētās ārstniecības iestādes sniegtos pakalpojumus.

54% Latvijas iedzīvotāju nēsā brilles vai kontaktlēcas – liecina enciklopēdijas “Vikipēdija” dati. Mūsdienu dzīvesveids – darbs pie datora, protams, negatīvi ietekmē cilvēku redzi. Latvijas iedzīvotāji šobrīd var nopirkt ne tikai pasaulē zināmu briļļu zīmolu rāmjus, bet arī Latvijā radīta dizaina brilles.

2019. gada vasarā pirktāko briļļu modeļu vidū “Pasaules optikas” jeb “Vizionette” veikalos bija divu pašmāju dizaineru zīmoli - „Cvantus" optiskās un modes mākslinieces Agneses Narņickas „One Wolf” radītās saulesbrilles.

Ceļu būvētāji ceļ trauksmi par draudošo katastrofālo situāciju nozarē

Vācijas valdība vienojas par klimata pārmaiņu novēršanas plānu

Maskavas tiesa atbrīvojusi aktieri Pāvelu Ustinovu.

Neatkarības karš. 1919. gads. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Bermonta avantūras sākums Latvijā pirms simts gadiem.

Pēc izglītības viņš ir ārsts, beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1985. gadā un septiņus neaizmirstamus gadus strādājis par vispārējās prakses ārstu lauku reģionā – Zaubes pagastā. Tagad „Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs un Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors Māris Rēvalds ir viens no veiksmīgākajiem veselības jomas uzņēmējiem.

Ja ne cilvēka ekonomiskā darbība, Latvijā salīdzinoši ātri izzustu pļavas un to platības pārņemtu mežs. Kāds teiks, ka labi vien ir, bet citi tam iebildīs. Kāpēc un kā saglabāt Latvijas pļavas?

Nedēļas notikumu apskats.

"

Neatkarības karš. 1919. gads. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Bermonta avantūras sākums Latvijā pirms simts gadiem.

Privilēģija būt telpas režisoram – tā saka Andris Freibergs par savu jaunāko personālizstādi. Vienlaikus ar Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstādi „Academia”, kas skatāma izstāžu zālē „Arsenāls”, Radošajā darbnīcā savu personālizstādi „136 kāpieni” sarīkojis mākslinieks, scenogrāfs un pedagogs Andris Freibergs.

Pēc izglītības viņš ir ārsts, beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1985. gadā un septiņus neaizmirstamus gadus strādājis par vispārējās prakses ārstu lauku reģionā – Zaubes pagastā. Tagad „Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs un Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors Māris Rēvalds ir viens no veiksmīgākajiem veselības jomas uzņēmējiem.

Dodamies ciemos pie televīzijas raidījumu vadītājas Daces Salnājas, kas šobrīd nolikusi malā profesionālos izaicinājumus un nodevusies trīs bērnu audzināšanai. Ar Daci, viņas vīru Arni un trim atvasēm kopā arī gatavojam rudenīgi sildošo putaneska mērci.

Dopinga kontrole, sportistu fiziskās sagatavotības progress un optimālās slodzes noteikšana. Tāpat arī gluži gluži ikdienišķa sekošana līdzi savām fiziskajām aktivitātēm. Sporta medicīna mūsdienās ļauj fiksēt daudz un dažādus datus, izmantojot īpašas mērierīces. Kā tās strādā un ko sporta laboratorijā ir iespējams uzzināt par savu ķermeni?