Latvijas skolās gadu no gada sarūk pedagogu skaits. Jaunie spēki pēc augstskolas absolvēšanas izglītības sistēmā nepieplūst tik ātri un daudz kā būtu nepieciešams. Skolotāju trūkumu iecerēts kaut nedaudz mazināt ar projekta Mācībspēks palīdzību, kas sola nākamajā mācību gadā skolotāju rindas kuplināt ar 100 jauniem skolotājiem. Pieteikšanās uz šīm vakantajām vietām jau sākusies, tomēr pagaidām pretendentu aktivitāte nav vērtējama kā augsta.

Plašāk par tematu Lindas Zalānes sagatavotajā ierakstā.

**

Cūkgaļas cena Latvijā patlaban sasniegusi rekordaugstu slieksni, gada laikā pieaugot par 60 . Tirgus eksperti norāda - lai arī fiksētais cenas kāpums šķiet liels lēciens, tomēr iepriekš cūkgaļas cena ilgstoši bijusi krietni pazemināta. Cūku audzētāji atzīst, ka varētu apsvērt attīstības iespējas, taču pagaidām ir piesardzīgi, jo arvien atkopjas no Āfrikas cūku mēra tirgus ierobežojumiem. Tikmēr gaļas pārstrādātāji bažījas par cenu kāpumu un iedzīvotāju pirktspēju. Plašāk Sintijas Ambotes ierakstā.

**

Par Latvijas iedzīvotājiem neizdevīgās OIK sistēmas ieviešanu atbildīgi ir visi ministri, kas kopš 2005. gada vadīja Ekonomikas ministriju, un, dāsni piešķirot valsts budžeta naudu OIK atbalstam, neieviesa kontroles mehānismus, tā intervijā LR teica Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).

„Kad es kurinu plīti, es domāju tikai par malku. (..) Un ne par kādu tur mežu, ne par kokiem, ne cilvēkiem, kas tos kokus gāzuši,” – tā savā spožajā stāstu krājumā „Stum, stum” savulaik rakstīja Andra Neiburga.

Šīs rindas nāk prātā, domājot par kādu citu topošu mākslas darbu, kura iedvesmas avots gan nav Neiburgas stāsti, bet gan vācu filozofa Martina Heidegera eseju krājums „Malkasceļi”. Ar šādu pašu nosaukumu pašlaik Ģertrūdes ielas teātrī Rīgā top neierasta teātra izrāde, kuras radošā komanda caur spēli ar koksnes materialitāti tiecas runāt par lietu mainību un mūsu attiecībām ar to.

Latvijas sporta skolu vadītājiem pēdējās nedēļas laikā pamatīgi nācies lauzīt galvu, kā turpināt dzīvi nākamo gadu laikā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātie grozījumi Ministru kabineta noteikumus daudzām sporta skolām var atņemt finansējumu un liegt atvērt treniņu grupas.

Latvijas skolās gadu no gada sarūk pedagogu skaits. Jaunie spēki pēc augstskolas absolvēšanas izglītības sistēmā nepieplūst tik ātri un daudz kā būtu nepieciešams. Skolotāju trūkumu iecerēts kaut nedaudz mazināt ar projekta Mācībspēks palīdzību, kas sola nākamajā mācību gadā skolotāju rindas kuplināt ar 100 jauniem skolotājiem. Pieteikšanās uz šīm vakantajām vietām jau sākusies, tomēr pagaidām pretendentu aktivitāte nav vērtējama kā augsta.

Plašāk par tematu Lindas Zalānes sagatavotajā ierakstā.

Cilvēki gadiem sadzīvo ar bieži vien ļoti stiprām muguras un locītavu sāpēm. Varbūt pietiek ciest? Par sāpju iemesliem un to novēršanu, saruna raidījumā.

Rīgas Stradiņa universitāte kopā ar partneriem no 14 valstīm ir iesaistījusies vērienīgā Eiropas Savienības atbalstītā projektā, kura mērķis ir izstrādāt precīzu ģenētiskās analīzes rīku nopietnu saslimšanu diagnostikai. Kāpēc aizvien ir tik sarežģīti uzstādīt pareizu un precīzu slimības diagnozi?

Starptautiskajā dzimtās valodas dienā – 21. februārī, godā celsim lībiešu valodu un varēsim tiešraidē piedalīties lībiešu valodas mācību stundā, ko rīko Latvijas Universitātes Lībiešu institūts. Arī Kultūras Rondo šajā nedēļā skan lībiešu valoda. Ulla Frasere dzied lībiešu dziesmu.

Kā attīstās koklētāju kustība Latvijā un kā noris gatavošanās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un koprepertuāra koncertiem, pārrunājam ar koklētāju ansambļu diriģentēm – Teiksmu Jansoni, Ievu Šablovsku, Andu Eglīti un Valdu Bagātu.

Restauratoru darbnīcā sadegušas vērtīgas Siguldas Jaunās pils interjera detaļas, būvnieks tikai pēc pusgada informējis pašvaldību,

Labklājības ministrija rosina apvienot valsts sociālās aprūpes centrus "Vidzeme" un "Zemgale",

Ķuzis varētu kandidēt Rīgas domes vēlēšanās no "Jaunās vienotības" saraksta,

Centrāltirgus "cigarešu mafija" apsēstās teritorijas kiosku nojaukšana aizkavējusies dokumentu kārtošanas dēļ,

Nedēļas nogalē atkal gaidāms stiprs vējš un nokrišņi!

Krustpunktā trešdienās sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šodien pievēršamies aktualitātēm Latgalē. Sazināmies ar Latvijas Radio Latgales studijas korespondenti Lāsmu Zuti.

Brīvais mikrofons. Ētera tālruņa numuri ir 67222888, 67225599, elektroniski var rakstīt uz adresi krustpunkta@latvijasradio.lv vai sūtīt savu komentāru caur mūsu mājas lapu raidījumam „Krustpunktā”.

Valsts augstākie ierēdņi ceļ trauksmi par to, ka viņi nav pasargāti no politiskās izrēķināšanās, ja atsakās pildīt, piemēram, prettiesiskus ministrijas politiskās vadības uzdevumus. Ar šādu vēstuli pagājušajā nedēļā nāca klajā gandrīz visu ministriju valsts sekretāri. Kā pasargāt ierēdņus no politiskā spiediena?

Speciālisti apgalvo, ka pieaug bērnu skaits ar nopietniem valodas attīstības traucējumiem. Kā palīdzēt šiem bērniem? Vai pirmsskolas izglītības iestādēs pieejams logopēds, kurš laikus diagnosticē problēmas un iespēju robežās spēj tās novērst, un vai skolās ir īpaša mācību programma šiem bērniem?

Grūti atcerēties līdzīgu vēstures situāciju, kad trīs paveci vīri uz desmitgadēm izlemtu desmitiem miljonu cilvēku likteni. Tieši tā notika 1945. gada 4.–10. februārī, kad Josifs Staļins, Franklins Delano Rūzvelts un Vinstons Čērčils tikās sarunās netālu no Jaltas, Krimas dienvidu piekrastē.

Vācbaltiešu autora Ernsta fon Menzenkampfa grāmatu "Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē" no vācu valodas tulkojis Pēteris Bolšaitis, kuram vācu valoda bijusi mājas valoda, bet profesija - ķīmiķis. Pēc aiziešanas pelnītā atpūtā viņš sācis tulkot vācbaltiešu literatūru - Fēgezaka romānus "Senči un pēcteči", kā arī "Baltiešu gredzenu". "Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē" ir viņa jaunākais tulkojums, izdevusi "Laika grāmata". Tiekamies ar tulkotāju Pēteri Bolšaiti, fragmentus lasa Gundars Āboliņš."

Valdība 18.februārī konceptuāli atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētās izmaiņas ausgtskolu pārvaldības modeļa maiņa. Rektoru padome aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) uz divām nedēļām atliktziņojuma par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu izskatīšanu, liecina padomes izsūtītā vēstule.

Tādi esam

Skolotāja Liene Eltermane un viņas skolniece Kristīne Gundarina satiekas vienā izstādē, kas tapusi par godu Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas simtgadei. Svinības gaidāmas maijā, bet abas vizuālās mākslas skolotājas, kuras reiz mācījušās šajā skolā un šobrīd tur abas arī strādā, 100 dienas pirms jubilejas, atklājušas izstādi, ar autorēm tikās Inga Ozola.

Kultūras afiša

Janai Eglei jauns stāstu krājums "Dzimšanas diena".

Šī diena vēsturē

Līdz 1954. gadam Krima bija apgabals toreizējās Krievijas Padomju Sociālistiskās federatīvās republikas sastāvā, taču tad Padomju kompartijas augstākā vadība lēma to pievienot Ukrainas Padomju Sociālistiskajai republikai. Par oficiālo Krimas statusa maiņas datumu kļuva 1954. gada 19. februāris, kad attiecīgu lēmumu pieņēma Padomju Savienības Augstākās Padomes Prezidijs. Krievija, 2014. gadā okupējusi un anektējusi Krimu, tagad izvirza versijas par 1954. gada lēmuma nelikumīgumu.

Labklājības ministrija ar šī gada 1.jūliju rosina reorganizēt valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) "Vidzeme", pievienojot to centram "Zemgale". Šobrīd sabiedriskai apspriešanai ir nodots valdības rīkojuma projekts, kas paredz minētās izmaiņas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) šobrīd ir 21 ekonomiskā pārstāvniecība ārvalstīs. Janvārī darbu uzsāka jaunais LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš rosina izvērtēt, vai Latvijai ir nepieciešamas pārstāvniecības tādos tuvos un labi apgūtos tirgos kā Lietuva un Polija, vai tomēr jāfokusējas uz tālākiem tirgiem.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija rosina likvidēt obligātā iepirkuma komponentes maksājumus

Valsts kontrolei neizdodas gūt pārliecību, ka sabiedrisko pasūtījumu veido sabiedrības vajadzībās un ekonomiski

Lībijas valdība izstājas no ANO sarunām par ilgstošu pamieru.

Eiropas Komisija iepazīstina ar stratēģiju datu un mākslīgā intelekta industrijas regulējumam

Krustpunktā trešdienās sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šodien pievēršamies aktualitātēm Latgalē. Sazināmies ar Latvijas Radio Latgales studijas korespondenti Lāsmu Zuti.

The Alan Parson's Project

Astra Kalniņa pēc izglītības ir vēsturniece, sertificēta personīgās izaugsmes trenere ar ASV, Izraēlas un Kanādas sertifikātiem, kā arī uzņēmēja. Viņas aizraušanās ir ceļošana un mācīšanās, sevišķi interesē Zemes senvēsture, spēka vietas un to zinātniskā izpēte, zinātnes atklājumi par cilvēka enerģētiku, psiholoģiju un ģenētiku.

 

Cilvēki gadiem sadzīvo ar bieži vien ļoti stiprām muguras un locītavu sāpēm. Varbūt pietiek ciest? Par sāpju iemesliem un to novēršanu, saruna raidījumā.

Vēja mezgli. Pasaku stāsta Uldis Vazdiks

Valsts augstākie ierēdņi ceļ trauksmi par to, ka viņi nav pasargāti no politiskās izrēķināšanās, ja atsakās pildīt, piemēram, prettiesiskus ministrijas politiskās vadības uzdevumus. Ar šādu vēstuli pagājušajā nedēļā nāca klajā gandrīz visu ministriju valsts sekretāri. Kā pasargāt ierēdņus no politiskā spiediena?

Džeroma Kiltija lugas "Mīļais melis" iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī. Pirmā daļa. Režisors Žanis Katlaps. Bernarda Šova lomā Kārlis Sebris, Stellas Kempbelas lomā Elza Radziņa. 1964.gada ieraksts.

Krustpunktā trešdienās sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šodien pievēršamies aktualitātēm Latgalē. Sazināmies ar Latvijas Radio Latgales studijas korespondenti Lāsmu Zuti.

Starptautiskajā dzimtās valodas dienā – 21. februārī, godā celsim lībiešu valodu un varēsim tiešraidē piedalīties lībiešu valodas mācību stundā, ko rīko Latvijas Universitātes Lībiešu institūts. Arī Kultūras Rondo šajā nedēļā skan lībiešu valoda. Ulla Frasere dzied lībiešu dziesmu.

Astra Kalniņa pēc izglītības ir vēsturniece, sertificēta personīgās izaugsmes trenere ar ASV, Izraēlas un Kanādas sertifikātiem, kā arī uzņēmēja. Viņas aizraušanās ir ceļošana un mācīšanās, sevišķi interesē Zemes senvēsture, spēka vietas un to zinātniskā izpēte, zinātnes atklājumi par cilvēka enerģētiku, psiholoģiju un ģenētiku.

 

Speciālisti apgalvo, ka pieaug bērnu skaits ar nopietniem valodas attīstības traucējumiem. Kā palīdzēt šiem bērniem? Vai pirmsskolas izglītības iestādēs pieejams logopēds, kurš laikus diagnosticē problēmas un iespēju robežās spēj tās novērst, un vai skolās ir īpaša mācību programma šiem bērniem?

Rīgas Stradiņa universitāte kopā ar partneriem no 14 valstīm ir iesaistījusies vērienīgā Eiropas Savienības atbalstītā projektā, kura mērķis ir izstrādāt precīzu ģenētiskās analīzes rīku nopietnu saslimšanu diagnostikai. Kāpēc aizvien ir tik sarežģīti uzstādīt pareizu un precīzu slimības diagnozi?