Pirmsziemasvētku laiks, ar tirdziņiem un dāvanu gādāšanu, ierasti mājražotājiem un amatniekiem ir bijis pats pelnošākais laiks gadā, lai gūtu līdzekļus iztikai arī nākamā gada sākumam. Šogad izpalika jau Lieldienu tirgi, arī pilsētu svētki un dažādi gadatirgi, kuros mājražotāji tirgoja savas preces. Mazie ražotāji arī nākamo gadu gaida ar bažām, jo covidsituācija visticamāk, ka tik ātri neatrisināsies un arī vērtē, ka daudziem būs no savas darbības jomas jāatsakās.

*

Kā dzirdējām, mājražotājiem un amatniekiem iet grūti, tāpat arī citiem uzņēmējiem šajā covid krīzē, kuriem nākas pieņemt kardinālus un smagus lēmumus vai jācīnās par izdzīvošanu. Šorīt interesēsimies, kāds ir uzņēmēju noskaņojums Bauskas pusē, un, vai valsts atbalsts ir pietiekams.

Satversmes spriedumu izpilde būtu jāuzrauga Tieslietu ministrijai, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). 

Viņš atgādināja, ka tieši šīs tiesas lēmumi ļāvuši atrisināt jautājumu par tiesnešu un prokuroru algu celšanu. Vienlaikus Bordāns atzina, ka daudzu gadu garumā ne visi Satversmes tiesas spriedumi tikuši pilnībā īstenoti. Tāpēc kā atbildīgā institūcija par sprieduma izpildi varētu tikt nozīmēta Tieslietu ministrija. Tam nevajadzētu izveidot atsevišķu biroju, pietiktu ar viena vai divu cilvēku štata palielināšanu pašā ministrijā.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā tikko nonācis ļoti īpašs eksponāts pirms pieciem gadiem Latvijā radītā subkontrabastrompete. Tās izveidotājs ir mūziķis un pūšaminstrumentu izgudrotājs Vairis Nartišs. Instruments ir pasaules mērogā unikāls, tas ir sešas reizes lielāks par parastu trompeti, tā garums ir vairāk nekā divi metri, bet svars aptuveni 20 kilogramu.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā tikko nonācis ļoti īpašs eksponāts – pirms pieciem gadiem Latvijā radītā subkontrabastrompete. Tās izveidotājs ir mūziķis un pūšaminstrumentu izgudrotājs Vairis Nartišs. Instruments ir pasaules mērogā unikāls, tas ir sešas reizes lielāks par parastu trompeti, tā garums ir vairāk nekā divi metri, bet svars – aptuveni 20 kilogramu.

Vairākas slimnīcas ierobežo lielāko daļu plānveida pakalpojumus, pieaugt stacionēto Covid pacientu skaitam. Vienlaikus mediķi novērojuši, ka pacienti paši atsakās no plānotajiem pakalpojumiem vai operācijām, baidoties no Covid riskiem medicīnas iestādēs. Savukārt pacientu organizācijas norāda uz ilgtermiņa problēmām, atliekot daļu plānveida pakalpojumu.

Runas par daudziem pārkāpumiem, balsu viltošanu un vēlētāju apspiešanu, iespējams, visspilgtāk raksturo šā gada ASV prezidenta vēlēšanas. Lai gan pašreizējā Baltā nama saimnieka Donalda Trampa juristiem tā arī nav izdevies tiesās pierādīt, ka masveida pārkāpumi vēlēšanās tiešām notiktu, prezidents turpina to apgalvot un neatzīst savu sakāvi. Tādēļ šīsdienas rubrikā "Cilvēks ziņu virsrakstos mūsu korespondents Artjoms Konohovs, kurš klātienē atspoguļoja ASV prezidenta vēlēšanas, uz sarunu aicināja Džonu Ričmondu, vienu no brīvprātīgajiem vēlēšanu novērotājiem.

Runas par daudziem pārkāpumiem, balsu viltošanu un vēlētāju apspiešanu, iespējams, visspilgtāk raksturo šā gada ASV prezidenta vēlēšanas. Lai gan pašreizējā Baltā nama saimnieka Donalda Trampa juristiem tā arī nav izdevies tiesās pierādīt, ka masveida pārkāpumi vēlēšanās tiešām notiktu, prezidents turpina to apgalvot un neatzīst savu sakāvi.  Tādēļ rubrikā „Cilvēks ziņu virsrakstos” šoreiz uz sarunu aicināts Džona Ričmonds, viens no brīvprātīgajiem vēlēšanu novērotājiem.

Runā, ka katrai pilsētai ir savi tikai šai konkrētai vietai raksturīgi trokšņi. Izklausās pat nedaudz romantiski, bet realitātē paaugstināts trokšņu līmenis atstāj negatīvu iespaidu uz mūsu veselību. Par to, kā sevi pasargāt no vides un sadzīves trokšņiem, interesējamies raidījumā.

Raidījumā vismaz netieši viesojamies Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kur pētnieki cenšas rast risinājumus, lai viļņu enerģiju pārvērstu jau lietojamā elektroenerģijā. Ar ko tad īpaša viļņu enerģija un kas vēl ir aktuālie jautājumi zinātniekiem, kas strādā atjaunojamās enerģijas laukā?

“Sajūtu restaurācija” – grāmata, kurā apkopotas liecības par dzejnieka Aleksandra Čaka ģimenes piemiņas lietām un sadzīves priekšmetiem, kas raksturo arī sadzīvi Rīgā 20. gadsimta pirmajā pusē. Tiekamies ar grāmatas tekstu autori, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktori Antru Medni.

Ar stāstu "Dārzs" Kultūras Rondo prozas lasījumos piedalās Inga Gaile, bet pirms tam – autores pārdomas par vārda brīvības nozīmīgumu.

Valdības komunikācija krīzes laikā varēja būt labāka, skaidrāka un savlaicīgāka.

Aizturēti divi viltus ziņu izplatītāji par Covid-19

Lietuvā uzsāk pirmstiesas izmeklēšanu par Baltkrievijas režīma iespējamiem noziegumiem pret cilvēci

Panākta jauna vienošanās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu

Sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Vidzemē. Vērtē laikraksta "Ziemeļlatvija" galvenā redaktore Ingūna Johansone.

Covid krīze nav atcēlusi iedzīvotāju patēriņu, pārtikas preces, tas, ko izaudzē un saražo zemnieki joprojām ir pieprasīts. Arī kokrūpniecībā ir vērojama izaugsme attiecībā pret iepriekšējo gadu. Par aktuālo Zemkopības ministrijas pārraudzītajās nozarēs izvaicājam zemkopības ministru Kasparu Gerhardu.

Labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad runājam par vardarbību ģimenē, taču par ļaunu pāridarītāju neviens nepiedzimst. Kas veido un padara cilvēku par varmāku pret saviem tuvākajiem un kas vecākiem jāzina, lai neaudzinātu savus bērnus par personībām ar noslieci uz vardarbību?

„Trakais Piektais gads” – revolūcijas nobriešana Latvijā 1905. gada laikā. Varas inertums, revolucionāru ilūzijas un dumpja stihija.

Negara Džavadi ir Irānā dzimusi franču rakstniece, scenāriste un kinorežisore, pie mums iznācis viņas pirmais un jau daudzas godalgas guvušais romāns "Dezorientāliste". Savā pirmajā literārajā darbā autore meistarīgi savij 20.gadsimta Irānas vēsturi ar pašas senču aizraujošo hroniku. Jāņa Rozes apgāda vadītāja Renāte Punka uzsver, lai arī romāna tēma mums ir svešāda, tieši tāpēc ārkārtīgi interesanta.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons tiksies klātienē Briselē, jo līdz šim sarunvežiem no abām pusēm nav izdevies atrisināt domstarpības Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas starpā strīdīgākajos tirdzniecības sarunu jautājumos.

Tādi esam

Liepājas muzejs turpina iegādāties dažādus interjera priekšmetus topošajam 17.-19. gs. interjera muzejam Liepājā. Šoreiz izdevies tikt pie vērtīga jaunieguvuma - tās ir Vācijas firmā mhildt Weimar ražotas klavieres, ko savulaik kāda Liepājas ģimene iegādājusies Hermana Kūna mūzikas veikalā, Liepājā, Graudu ielā 12. Par īpašajām klavierēm un īpašniekiem, vairāk Ingas Ozolas ierakstā.

Kultūras afiša

Šī gada Latvijas Literatūras gada balvas par mūža ieguldījumu ieguvējs Juris Zvirgzdiņš pēc ilgāka pārtraukuma uzrakstījis grāmatu pieaugušajiem "Esse un ... un ...".

Šī diena vēsturē

1688. gadā Anglijā notika t.s. Slavenā revolūcija - pret karali Džeimsu II Stjuartu noskaņotu spēku aicināts Anglijā ieradās Nīderlandes valdītājs Orānijas Vilhelms nīderlandiešu armijas priekšgalā. Kā izrādījās, Džeimsam trūkst nopietna atbalsta, un vienīgais mēģinājums aizkavēt interventu virzīšanos uz Londonu bija nelielā kauja Redingas pilsētā 1688. gada 9. decembrī.

Tikai aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, aptaujā secinājis tirgus izpētes uzņēmums "Rait".

Nākamajā gadā Jelgavā sāks būvēt zirņu proteīna ražotni, kurā gadā varēs pārstrādāt 138 000 tonnu zirņu. Tas būs ieguvums Latvijas zemniekiem, jo tie varēs audzēt zirņus, no kuriem Latvijā ražos produktu ar pievienoto vērtību. Savukārt no zirņu proteīna varēs ražot dažādus pārtikas produktus, kas garšas un uzturvērtības ziņā spēs aizstāt pienu un gaļu. Jelgavas ražotne būs pirmā šāda veida rūpnīca Austrumeiropā.

Sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Vidzemē. Vērtē laikraksta "Ziemeļlatvija" galvenā redaktore Ingūna Johansone.

Anna Heinrihsone ir viena no ievērojamākajām Latvijas laikmetīgajām scenogrāfēm un kostīmu māksliniecēm. Bērnībā viņai šķitis, ka pasaulē ir tikai divas profesijas – skolotāji un mākslinieki. Par savu hobiju māksliniece sauc vērošanu. Viņa var stundām sēdēt un vērot, piemēram, kā mainās gaisma krēslojot.

Runā, ka katrai pilsētai ir savi tikai šai konkrētai vietai raksturīgi trokšņi. Izklausās pat nedaudz romantiski, bet realitātē paaugstināts trokšņu līmenis atstāj negatīvu iespaidu uz mūsu veselību. Par to, kā sevi pasargāt no vides un sadzīves trokšņiem, interesējamies raidījumā.

Vecā ielas laterna.1. vakars. Pasaku stāsta Pēteris Liepiņš

Covid krīze nav atcēlusi iedzīvotāju patēriņu, pārtikas preces, tas, ko izaudzē un saražo zemnieki joprojām ir pieprasīts. Arī kokrūpniecībā ir vērojama izaugsme attiecībā pret iepriekšējo gadu. Par aktuālo Zemkopības ministrijas pārraudzītajās nozarēs izvaicājam zemkopības ministru Kasparu Gerhardu.

Taksista stāsti. Arvja Kolmaņa seriāls. 7. sērija. Meitene uz ceļa. Izlijusi līdz vīlītei, nekurienes vidū vēlā vakara stundā... Ja tikko piedzīvots pāridarījums, vai uzticēties svešiniekam, kurš sola palīdzību? Lomās Artūrs Skrastiņš, Beāte Zviedre. Režisore Ināra Kolmane.

 

Sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Vidzemē. Vērtē laikraksta "Ziemeļlatvija" galvenā redaktore Ingūna Johansone.

“Sajūtu restaurācija” – grāmata, kurā apkopotas liecības par dzejnieka Aleksandra Čaka ģimenes piemiņas lietām un sadzīves priekšmetiem, kas raksturo arī sadzīvi Rīgā 20. gadsimta pirmajā pusē. Tiekamies ar grāmatas tekstu autori, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktori Antru Medni.

Anna Heinrihsone ir viena no ievērojamākajām Latvijas laikmetīgajām scenogrāfēm un kostīmu māksliniecēm. Bērnībā viņai šķitis, ka pasaulē ir tikai divas profesijas – skolotāji un mākslinieki. Par savu hobiju māksliniece sauc vērošanu. Viņa var stundām sēdēt un vērot, piemēram, kā mainās gaisma krēslojot.

Labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad runājam par vardarbību ģimenē, taču par ļaunu pāridarītāju neviens nepiedzimst. Kas veido un padara cilvēku par varmāku pret saviem tuvākajiem un kas vecākiem jāzina, lai neaudzinātu savus bērnus par personībām ar noslieci uz vardarbību?

Raidījumā vismaz netieši viesojamies Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kur pētnieki cenšas rast risinājumus, lai viļņu enerģiju pārvērstu jau lietojamā elektroenerģijā. Ar ko tad īpaša viļņu enerģija un kas vēl ir aktuālie jautājumi zinātniekiem, kas strādā atjaunojamās enerģijas laukā?