Liepājā nogādāts jau otrais zemās grīdas tramvajs, taču praktiska tramvaju nonākšana uz līnijas kavējas. Bija gaidāms, ka tas notiks pagājuša gada nogalē. Kavēšanās saistīta ar pandēmijas ierobežojumiem un iespēju apmācīt vadītājus un tehniskos darbiniekus, tā Latvijas radio skaidroja „Liepājas tramvajs valdes loceklis Aigars Puks. Janvārī kļuvis zināms, ka uzņēmumam „Liepājas tramvajs būs pieejami vēl papildus gandrīz 13 miljoni eiro no ERAF finansējuma, kas ļaus sakārtot sliežu ceļus un iegādāties vēl divus jaunus tramvajus.
*
Atšķirībā no visas valsts rādītājiem kopumā, Cēsīs pērn ir ļoti iepriecinoša kāzu statistika. Kā tas nākas, ka jaunlaulāto skaits pieaudzis tieši pandēmijas gadā?

Saeima šodien lems, vai darbam komisijās nodot nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-TB/LNNK iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz konstitucionāli noteikt ģimenes jēdzienu. Kā intervijā Latvijas Radio 1 minēja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, šādi apvienība vēlējās norādīt, ka ar savu spriedumu Satversmes tiesa (ST) ir pārkāpusi savas pilnvaras.

Valdība šodien, 14. janvārī, lems, vai piešķirt trīs miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai līdz jūlijam pagarinātu atbalstu Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām. Tas palīdzētu nozares uzņēmumiem segt ar uzturēšanu saistītos ikdienas izdevumus laikā, kad nav iespējams strādāt.

Kādi ir ES plāni izveidot vērienīgu kosmosa sakaru sistēmu tīklu

Šajās dienās aprit 30 gadu kopš 1991. gada barikādēm, kas nacionālās atmodas kulminācijā pulcēja apmēram 50 tūkstošus cilvēku Rīgā, Liepājā, Kuldīgā un Ulbrokā, lai vairāk nekā nedēļu brīvprātīgi sargātu stratēģiski svarīgākos atjaunotās Latvijas objektus. Katram no viņiem ir savs barikāžu stāsts. Šajās dienās programmā Labrīt izstāstīsim desmit no tiem, par izejas punktu izvēloties desmit barikāžu laika priekšmetus, kas joprojām glabājas to īpašnieku atvilktnēs, pagrabos un garāžās, vai arī nodoti 1991.gada barikāžu muzeja krājumā. Un ceturtais Māras Rozenbergas veidotais stāsts ir par mediķa aptieciņu.
*
Pirms gada Latvijas Radio projektā „Izmisuma zonā un labdarības maratonā „Dod pieci! tika izgaismotas būtiskas problēmas paliatīvās aprūpes sistēmā Latvijā. Informācijas deficīts, nepietiekams gultu skaits slimnīcās, ārstu un aprūpētāju trūkums, nepietiekams atbalsts pacientu tuviniekiem šīs un vēl citas problēmas tika uzskaitītas atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām. Kas pa šo laiku ir izdarīts un vai paliatīvā aprūpe kļuvusi labāka?

Covid krīzes ietekmē pērn krietni svārstījies veselības apdrošināšanā klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms. Tāpat apdrošinātāji norāda uz medicīnas pakalpojumu cenu kāpumu, kas arī straujāk noticis, tieši krīzes ietekmē. Pērn arī nedaudz sarucis uzņēmumu skaits, kas iepērk veselības apdrošināšanu darbiniekiem. Savukārt pieaugusi interese par veselības apdrošināšanu no fizisko personu puses.
*
LR5 kopš gada sākuma svētdienās ir jauns raidījums "Pašplūsmā" ar Tomu Putniņu.

Būt vienam vai vientuļam nav viens un tas pats. Būšana vienam var būt apzināta izvēle, kamēr vientulība var ne tikai ietekmēt dzīves kvalitāti, bet arī radīt risku veselībai. Kāds tas ir un kāpēc cilvēku vientulībai ir vērts pievērst uzmanību, spriežam raidījumā.

Globālās sasilšanas slieksnis, ko varam uzskatīt par bīstamu, varētu tikt sasniegts laika posmā starp 2027. un 2042. gadu. Vismaz ar šādiem datiem klajā nākuši Makgīla Universitātes pētnieki, progozējot, kādas klimata izmaiņas mūs sagaida līdz 2100. gadam. Vai un kāpēc ir pamats tam, ka bīstamo līniju prognozes kļūst aizvien pesimistiskākas?

Pēc vakar, 13. janvārī, saņemtās ziņas par aktrises Astrīdas Kairišas aiziešanu mūžībā, mēs Kultūras Rondo mazliet paklusējām. Un katrs atcerējāmies savus teātra un kino iespaidus, kurus veidojusi Astrīda Kairiša. Šorīt uzrunājām viņas kolēģi, aktieri Ivaru Pugu un Nacionālā teātra literāro padomnieci, teātra zinātnieci Ievu Struku.

Kas gada laikā mainījies paliatīvajā aprūpē. Vai pēc Latvijas Radio projekta „Izmisuma zonā situācija kļuvusi labāka un vai Veselības ministrijas nākotnes plāni cilvēkiem tiešām spēs palīdzēs?

Par paliatīvo aprūpi esam daudz runājuši. Veselības ministrijā saka, ka viņi aktīvi strādā, lai situāciju uzlabotu. Vai tā patiešām ir?

Latvijā izplatītākais ģimenes tips ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem. Statistika liecina, ka tie ir 23,6 % Latvijas ģimeņu. Diskutējam par šādas statistikas cēloņiem, kā sabiedrībai pieņemt mainīgu ģimenes formu un kādi pakalpojumi nepieciešami šādu ģimeņu atbalstam.

Konflikts Etiopijā. Apvērsums Centrālāfrikā. Trampa impīčmenta "otrā kārta".

Saeima 14. janvārī par valsts kontrolieri ievēlēja "Attīstībai/Par!" virzīto kandidātu Rolandu Irkli, kurš iepriekš bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs.

BARIKĀDĒM 30 - ar barikāžu dalībniekiem sarunājas jaunie žurnālisti

Gluži tāpat kā šobrīd, arī 1991.gada barikāžu laikā mediķi bija gatavi nesavtīgam darbam, lai palīdzētu iespējamiem cietušajiem. Tika atbrīvotas Rīgas slimnīcas, Doma baznīcā ierīkots hospitālis, kā arī nodrošinātas nepārtrauktas mediķu dežūras svarīgākajos barikāžu punktos. Jaunā mediķa atmiņās par 1991.gada janvāra notikumiem Rīgā savam dēlam, raidījuma Kolnasāta vadītājam Ērikam Zepam dalās ārste anestezioloģe-reanimatoloģe Ligita Zepa.

Kultūras afiša - Kinorežisores un multimediju mākslinieces Aijas Bley ilustrāciju grāmata "8 b klase" - ir personisks stāsts par mīlestību, sevis meklējumiem un pieaugšanu. Dienasgrāmatas formā radītais nelielais izdevums aizved pagājušā gadsimta 80.gadu noskaņās. Ar mākslinieci tikās Laima Slava:

Šī diena vēsturē 1972. gada 14. Janvāris ir diena, kad Dānijas monarhijas grožus no sava tēva karaļa Frederika IX viņam aizejot mūžībā, pārņēma viņa vecākā meita, karaliene Margrēte II.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) tiekas ar veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), lai piedāvātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atbalstu Veselības ministrijai, pārņemot vakcinācijas pret Covid-19 loģistiku.

Aizvadītais gads Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai bijis veiksmīgs

Tā, analizējot ekonomiskos rādītājus, uzņēmēju aktivitāti un spēju ar likumdošanu uzlabot zonā iesaistīto uzņēmumu intereses, secina gan SEZ pārstāvji, gan paši uzņēmēji. Pagājušajā gadā Latgales ekonomiskās zonas statuss tika piešķirts 4 uzņēmumiem, zonas pārvalde noslēdza 12 līgumus par investīciju veikšanu reģionā, kur kopējā plānoto ieguldījumu summa tuvosies 17 miljoniem eiro. Turklāt, pērn Ministru Kabinets atbalstīja divus likumprojektus, kas paredz jaunus risinājumus Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības uzlabošanai. Plašāk- Silvijas Smagares sagatavotajā ierakstā.

Kas gada laikā mainījies paliatīvajā aprūpē. Vai pēc Latvijas Radio projekta „Izmisuma zonā situācija kļuvusi labāka un vai Veselības ministrijas nākotnes plāni cilvēkiem tiešām spēs palīdzēs?

Ziedot asinis. Ļoti vajadzīga sabiedrības palīdzība medicīnai un reizē simboliska saikne cilvēku starpā. Šovakar Monopolā par ikdienu un misijas sajūtu asins donoru centrā. Mūsu viešņa centra vadītāja Egita Pole.

 

Būt vienam vai vientuļam nav viens un tas pats. Būšana vienam var būt apzināta izvēle, kamēr vientulība var ne tikai ietekmēt dzīves kvalitāti, bet arī radīt risku veselībai. Kāds tas ir un kāpēc cilvēku vientulībai ir vērts pievērst uzmanību, spriežam raidījumā.

Laimes sala. Pasaku stāsta Inga Alsiņa

Par paliatīvo aprūpi esam daudz runājuši. Veselības ministrijā saka, ka viņi aktīvi strādā, lai situāciju uzlabotu. Vai tā patiešām ir?

GREGRĪ jeb Valdis Grēviņš un Jānis Grīns "Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā". 1. daļa. Radiovarianta autors Kārlis Pamše. Režisors Harijs Gerhards. 1988. gada ieraksts.

Kas gada laikā mainījies paliatīvajā aprūpē. Vai pēc Latvijas Radio projekta „Izmisuma zonā situācija kļuvusi labāka un vai Veselības ministrijas nākotnes plāni cilvēkiem tiešām spēs palīdzēs?

Pēc vakar, 13. janvārī, saņemtās ziņas par aktrises Astrīdas Kairišas aiziešanu mūžībā, mēs Kultūras Rondo mazliet paklusējām. Un katrs atcerējāmies savus teātra un kino iespaidus, kurus veidojusi Astrīda Kairiša. Šorīt uzrunājām viņas kolēģi, aktieri Ivaru Pugu un Nacionālā teātra literāro padomnieci, teātra zinātnieci Ievu Struku.

Ziedot asinis. Ļoti vajadzīga sabiedrības palīdzība medicīnai un reizē simboliska saikne cilvēku starpā. Šovakar Monopolā par ikdienu un misijas sajūtu asins donoru centrā. Mūsu viešņa centra vadītāja Egita Pole.

 

Latvijā izplatītākais ģimenes tips ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem. Statistika liecina, ka tie ir 23,6 % Latvijas ģimeņu. Diskutējam par šādas statistikas cēloņiem, kā sabiedrībai pieņemt mainīgu ģimenes formu un kādi pakalpojumi nepieciešami šādu ģimeņu atbalstam.

Globālās sasilšanas slieksnis, ko varam uzskatīt par bīstamu, varētu tikt sasniegts laika posmā starp 2027. un 2042. gadu. Vismaz ar šādiem datiem klajā nākuši Makgīla Universitātes pētnieki, progozējot, kādas klimata izmaiņas mūs sagaida līdz 2100. gadam. Vai un kāpēc ir pamats tam, ka bīstamo līniju prognozes kļūst aizvien pesimistiskākas?