Mārgareta Tečere iezīmīga ne tikai kā pirmā sieviete kādas Eiropas valsts vadītājas amatā, bet arī kā ārkārtīgi spilgta, harizmātiska un mērķtiecīga politiķe, kura atstājusi pēdas Lielbritānijas un visas Eiropas 20. gs. politikā.

Ik gadu valsts svētkos mediji vēršas pie politiķiem, valstsvīriem un valsts sievām, lai runātu par to, kā Latvija attīstījusies, kurp vedis tās ceļš un, kāda iezīmējas nākotne. Tomēr - valsts esam mēs paši. Ikviens latvietis. Tādēļ būtiski ir apzināties, kas tad ir mūsu nākotne, ko paši veidojam. Protams, gribētos cerēt, ka tā ir pārtikusi, taisnīga un brīva Latvija. Pārticību varam celt ar zināšanām un izglītošanos. Tās valstis, kas ražo gudrus produktus un pakalpojumus un, kur cieņā ir zinātne, ir daudz bagātākas. Latvija ilgu laiku runāja par savu NOKIU jeb savu veiksmes stāstu un lielo izrāvienu. Ļoti iespējams, ka saknes mūsu veiksmes stāstam ir meklējamas zinātnē. Ko mēs zinām par mūsdienu zinātni Latvijā? Kas ir šie cilvēki, kas to veido? Ar kādām domām viņi dzīvo?

Šodien, 4. Maijā, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu, Otaņķu Tautas nama Lielajā zālē tiks atvērta multimediāla ceļojošā izstāde „Tautasdziesmu teicējas 1991., kas pagājušā gadā bija apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tagad tā devusies ceļojumā pa Latvijas novadiem un ir pirmā pieturvieta, atbilstoši gadalaikam pavasarim , ir Kurzeme.
*
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena jeb 4.maijs ir bijusi būtiska diena ne tikai Latvijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Šo dienu ierasti atzīmē arī ārzemēs dzīvojošie latvieši. Nu jau otro gadu dažādu pasākumu norise pārcelta tiešsaistē. Izņēmums nav arī šis gads, tomēr pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi pasaulē atšķiras, tādēļ ne visur cilvēkiem liegts pulcēties. Ierakstā par to, kā ārzemēs dzīvojošie latvieši atzīmējuši vai vēl tikai plāno atzīmēt 4.maiju.

Tiešraide no Jēkaba katedrāles. Ekumēniskais dievkalpojums, veltīts Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 31.gadadienai.

Sazināmies ar jauniem, enerģiskiem, talantīgiem un atraktīviem cilvēkiem, ar kuriem diskutējam par nākotni - kādu viņi redz Latviju 2050.gadā, kādu redz mūsu valsti un savu vietu tajā. Nedaudz arī kopīgi pasapņojam, kādu mēs gribētu redzēt un piedzīvot Latviju 2050.gadā?

Ne jau visiem muzeja direktoriem izdodas nodarboties ar muzeja atjaunošanu, Māra Lāce Latvijas Nacionālā muzeja galvenās ēkas rekonstrukciju uztvēra kā izaicinājumu. Kā pandēmija izgaismojusi kultūras telpu un kāda bijusi piecu gadu pieredze muzejā, kā muzejs mainās un iekļaujas nākotnes ainā – pārrunājam ar Māru Lāci, tiekoties Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Saeimas svinīgā sēde, veltīta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 31.gadadienai.

Krustpunktā izjautājam Valsts prezidentu Egilu Levitu.

“Pēdējā gada laikā virsraksts visu mūsu dzīvei varētu būt pielāgošanās, bet mēs vienmēr esam bijuši ļoti pielāgoties spējīgi,” apgalvo Kārlis. Par to, kā rit Būmeisteru ģimenes ikdiena gan Latvijā, gan ārzemēs – Zoom saruna ar Kārli, Lindu, Edvartu un Matildi.

Oksfordas Universitātes diplomātijas studente Beata Jonite jeb @beajonite, jurisprudences studente un Latvijas ANO jauniešu delegāte Natālija Knipše jeb @msnatalieknipse, apzināta dzīvesveida blogere Anete Ozoliņa jeb @paradimodi un jūtūberis Edgars Feščenko jeb @edgarfrsh kopīgi diskutē par sociālo tīklu un satura veidotāju lomu sabiedrībā, medijpratību, atcelšanas kultūru, Zemi 2050.gadā un savu pieredzi sociālo tīklu pasaulē. 

Raidījums "Stiprie stāsti" devies uz Lielvārdi pie uzņēmēja Māra Mālmeistera. Viņš savu uzņēmumu izveidoja pirms 26 gadiem, un tagad ir vairāku pārtikas un būvmateriālu veikalu, kā arī kafejnīcu "Panna" īpašnieks un līdzīpašnieks, un dod darbu 100 cilvēkiem. Savu biznesu kopā ar sievu Lindu abi sāka Daugavpils šosejas malā, daudzu iecienītajā veikalā un kafejnīcā "Dzīles". Pēc 15 gadu darba ēka nodega, bet uzņēmējs biznesu turpināja. Savu uzņēmumu Lielvārdē izveidojis arī Mālmeisteru vecākais dēls Toms.

Aknīstes novadpētniecības muzejā šīs pilsētas un tās apkaimes vēsturi „stāsta” sens skapis ar ierakstiem, kas vēsta par baroniem un par kolhozu, krēsls no etnogrāfiskās izstādes. Uzzināsim, kā te Pirmā pasaules kara laikā te nonākusi krūzīte ar turku sultāna attēlu, kā senāk te zilu dziju krāsojuši un ko ebreji Aknīstes veikalos tirgojuši.

Piedāvājam noklausīties Velgas Kriles lugas "Manā zemē ir tādi vārdi" radioiestudējumu. Režisors Andrejs Migla. Lomās: Leonīds Grabovskis, Ilze Rūfolfa, Līga Liepiņa, Valdis Liepiņš un Jānis Brodelis. Radiovarianta autors Valdis Rūmnieks. 1993.gada ieraksts.

Raidījumā Augstāk par zemi – sieviete, kas nodzīvojusi pilnestīgu dzīvi: porcelāna māksliniece, aktīva rērihiete, apbalvojuma par ebreju slēpšanu kara laikā “Taisnie starp tautām” saņēmēja Olga Neimane-Kateņeva.

Latvija! Ko bijām zaudējuši okupācijā un ko ieguvām, atgūstot neatkarību. Par ģeopolitiskām un intelektuālām vērtībām dažādos laikos saruna ar mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti.

Sazināmies ar jauniem, enerģiskiem, talantīgiem un atraktīviem cilvēkiem, ar kuriem diskutējam par nākotni - kādu viņi redz Latviju 2050.gadā, kādu redz mūsu valsti un savu vietu tajā. Nedaudz arī kopīgi pasapņojam, kādu mēs gribētu redzēt un piedzīvot Latviju 2050.gadā?

Ķeburkājis ar ķ. Imanta Ziedoņa pasaku stāsta Edgars Liepiņš

Krustpunktā izjautājam Valsts prezidentu Egilu Levitu.

"Egons". Austrālijas latviešu rakstnieces Ainas Vāveres noveles radilasījumā piedalās Mudīte Šneidere, Harijs Liepiņš, Zigrīda Stungure, Ērika Ferda, Regīna Razuma, Ilze Vazdika un citi. Režisors Didzis Cauka.

Kino mūzika Latvijā.
Grūti iedomāties mūsdienu pasauli bez „kustīgo bilžu jeb kino mākslas klātbūtnes. Un grūti iedomāties, ka kādreiz tas tika saukts par „Lielo mēmo, kaut gan klusumā neviena filma jau netika izrādīta - vismaz pianists vai kārtīgs orķestris smalkākajās vietās bija neatņemama priekšnesuma sastāvdaļa.
Mēmā kino ēras beigās filmām jau tiek sacerēta īpaša mūzika. Revolucionāra bija īsta skaņu kino rašanās 20-tā gadsimta 20-tajos gados. 30-tajos gados diezgan skaidri iezīmējās mūzikas un kino proporcijas: sākotnēji mūzika aizņēma procentus 20 no filmas kopējā laika, mūsdienās
mūzika var skanēt teju visu filmas laiku.
Pavisam drīz skaņu filmas sāka uzņemt arī Latvijā - pirmā bija īsmetrāžas, tā saucamā „kultūrfilma „Daugava māmuliņa, savukārt 1934. gada 29. aprīlī uz Latvijas kinoekrāniem iznāca pilnmetrāžas skaņu filma „Daugava, kuru producēja
jaunizveidota filmu kompānija „Latvijas skaņu filma.
Par īsto Latviešu kino mūzikas dzimšanas dienu
var uzskatīt vēsturisko momentu pirms astoņiem gadu desmitiem - 1940-tā gada 2. janvārī kinoteātrī „Splendid Palace notika režisora Viļa Lapenieka filmas „Zvejnieka dēls pirmizrāde. Ažiotāža bija milzīga - kinoteātra durvis tika izlauztas, kases logs izsists un divu mēnešu laikā filmu noskatījās 250 tūkstoši skatītāju.
Pie šīs filmas panākumiem noteikti jāpieskaita arī
lieliskā mūzika, ko sarakstīja Jānis Mediņš. Dziesma par
Laša kundzi, ko izpildīja Garozas lomas atveidotājs - Latvijas nacionālās operas solists Rūdolfs Bērziņš - tik tālu folklorizējās, ka nereti
tika piemirsts komponista paša vārds. Turpmākajos gados šāds liktenis piemeklēja daudzas no melodijām, kas bija radītas filmu vajadzībām, bet turpināja savu dzīvi ārpus ekrāna. Šīsdienas raidījumā - pavisam, pavisam neliels ieskats dažās latvieš

Ne jau visiem muzeja direktoriem izdodas nodarboties ar muzeja atjaunošanu, Māra Lāce Latvijas Nacionālā muzeja galvenās ēkas rekonstrukciju uztvēra kā izaicinājumu. Kā pandēmija izgaismojusi kultūras telpu un kāda bijusi piecu gadu pieredze muzejā, kā muzejs mainās un iekļaujas nākotnes ainā – pārrunājam ar Māru Lāci, tiekoties Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Latvija! Ko bijām zaudējuši okupācijā un ko ieguvām, atgūstot neatkarību. Par ģeopolitiskām un intelektuālām vērtībām dažādos laikos saruna ar mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti.

“Pēdējā gada laikā virsraksts visu mūsu dzīvei varētu būt pielāgošanās, bet mēs vienmēr esam bijuši ļoti pielāgoties spējīgi,” apgalvo Kārlis. Par to, kā rit Būmeisteru ģimenes ikdiena gan Latvijā, gan ārzemēs – Zoom saruna ar Kārli, Lindu, Edvartu un Matildi.