Jēkabpils novads par jaunā ģerboņa simbolu virza lūsi, daļa iedzīvotāju neizpratnē.

Situācija slimnīcās līdz ar energo resursu cenu kāpumu.

Autentifikācijas rīkam Smart ID aprit 5 gadi.

"Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check" stāsts, kā politiskie spēki, kas valdībā strādāja visu 13. Saeimas sasaukumu, pildījuši solīto nodokļu un finanšu jomā.

Pirmo reizi Kurzemē šajā nedēļas nogalē norisināsies senvēstures un mūzikas festivāls „Bandava”. Festivāls tematiski tiks veltīts kuršiem un to dzīvei dzelzs laikmetā. Divu dienu pasākumu 19. un 20. augustā rīko vairākas biedrības, kas šobrīd Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta “Upīšos” veido seno kuršu sētas rekonstrukciju. Lauku apvidus ir piederīgs kādreizējai Bandavai, kas ir viena no vēlā dzelzs laikmeta kuršu zemēm. Lielākā no kuršu zemēm tolaik bija Bandava Ventas vidustecē.

Neskatoties uz to, ka Latvijā virkne likumu skar diskriminācijas aizliegumus izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās jomā, sabiedrībā joprojām pastāv diskriminācijas pazīmes pēc dažādiem aspektiem, viens no tiem - diskriminācija etniskās piederības dēļ. Kā mazināt etnisko diskrimināciju mūsu valstī?

Divi gadi pandēmijā radījuši neskaitāmas tonnas medicīnas atkritumu. Ne viens vien no mums ir aizdomājies, kur tālāk nonāk sejas maskas, testēšanas materiāli, cimdi un citi aizsargtērpi.

Deviņdesmit piecus iestudējumus digitālajā platformā savā deviņdesmit piektajā jubilejā klausītājiem sarūpējis Radioteātris.

Tiešraide. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dievkalpojums Aglonā.

Kādi tēriņi skolas lietām ir patiešām nepieciešami un kā ietaupīt, sagatavojot bērnus skolas gaitām?

Kā profesionāļi no diasporas iesaistās jauno pārstāvniecību darbā Amerikā un Kanādā? Kādas ir pārstāvniecību darba prioritātes un kādā veidā izpaudīsies Latvijas uzņēmumu atbalsts un sadarbības sekmēšana tālajos tirgos?

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pirmajā pusgadā konstatējis pārkāpumus 30% no veiktajām būvdarbu kontrolēm, informē BVKB pārstāvji.

Kultūras afiša: Izrāde "Rinda" - par stāvēšanu rindās - nesen tapa Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, taču turpmāk tiks izrādīta teātra repertuārā. Režisors Toms Treinis.
Mediju apskats: apkopojis Elvis Jansons.
Šī diena vēsturē: Samērā nenozīmīga kauja, kas Pirenejos notika 778. gada 15. augustā starp franku karaļa Kārļa Lielā armijas vienību un vietējo basku spēkiem, tomēr devusi vienu no spilgtākajiem Eiropas viduslaiku eposu tēliem - bruņinieku Rolandu, vīrišķīgu karotāju, kurš nepadodas pārspēkam, bet cīnās, līdz krīt. Vēlākajos gadsimtos viņa tēls sāka rotāt daudzu Vāczemes pilsētu laukumus, un šai tradīcijai, gan krietni vēlāk, sekoja arī Rīga. Vairāk stāsta Eduards Liniņš.

Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas vienotā iepirkuma vakcīnas pret pērtiķu bakām - 1400 vakcīnu devas, kuras pieejamas riska grupu vakcinācijai.

Šķiet, tas bija pavisam nesen, kad, lai ielogotos internetbankā, bija nepieciešama kodu karte un, lai varētu, piemēram, apmaksāt rēķinus, sava identitāte bija jāpierāda, apstiprinot to ar vienu no 20 dažādu ciparu kodiem. Tagad 80% jeb vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju lieto starptautisku autentifikācijas rīku - Smart ID, kam šogad aprit jau 5 gadi. Cik ir drošs un vai arī Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, pieslēdzoties internetbankai, kā autentifikācijas rīku varēs izmantot arī elektronisko parakstu?

Pirms 20 gadiem atbraucot uz Latgali no Saulkrastiem, Jakobsonu ģimene iekārtoja  krāšņu dabas stūrīti Višķu ezera krastā un izveidoja viesu māju.Bet šobrīd karš Ukrainā stimulēja enerģisko ģimeni pievērsties ēdināšanas pakalpojumu sfērai.Tā jau kādu laiku lolotā iecere par savas kafejnīcas izveidisākusi realizēties, gatavojot ēdienu bēgļiem no kara plosītās Ukrainas.Plašāk- Silvijas Smagares veidotajā ierakstā.

Pilnas patversmes un daudz izmestu dzīvnieku – vai tāda ir īstā situācija Latvijā? Pandēmijas sekas vai pavairotāju bizness – kas izraisa dzīvnieku pārprodukciju mūsu valstī? Raidījuma viešņa dzīvnieku patversmes “Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere.

19. jūlijā Renāte Lagzdiņa savā „Facebook” kontā ierakstīja: „Kaut kas neticams – Sporta pils dārzi iekļuvuši starp Eiropas pilsētu publiskās ārtelpas balvas finālistiem!” Raidījuma viešņa – "Sporta pils dārzu" idejas autore un projekta īstenotāja Renāte Lagzdiņa

Neskatoties uz to, ka Latvijā virkne likumu skar diskriminācijas aizliegumus izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās jomā, sabiedrībā joprojām pastāv diskriminācijas pazīmes pēc dažādiem aspektiem, viens no tiem - diskriminācija etniskās piederības dēļ. Kā mazināt etnisko diskrimināciju mūsu valstī?

Lācenes. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Franču dziesminieks Klods Nugaro.
Terminu „Pasaules mūzika, jeb angliski „World music plaši sāka lietot kaut kur pagājušā gadsimta 80-tajos gados. Ar to bija domāta mūsdienu rietumu mūzika, kura smeļ idejas ārpus Rietumeiropas un angliski runājošo valstu kultūras ietekmes sfērām.
Izrādās, krietnu laiku pirms vispārējā „pasaules mūzikas buma šādas idejas jau attīstīja un arī īstenoja dzīvē franču dziesminieks Klods Nugaro, ko viņa talanta cienītāji reizēm mīļi dēvēja savādā vārdā par „mazo vērsēnu.
Kloda Nugaro dzīvē bija divas kaislības - džezs un Tulūza.
Ar džezu tā kā viss būtu skaidrs - tas patīk daudziem. Ar Tulūzu ir vēl vienkāršāk - tieši tur, Francijas dienvidos, 1929. gada 9. septembrī nāca pasaulē mazais Klods.
Ar vecākiem viņam bija izcili paveicies. Skaisto baritona balsi Klods mantoja no tēva - slavenā operdziedātāja Pjēra Nugaro. Māte lieliski spēlēja klavieres un mācīja to darīt citiem. Mātes vecāku, tātad Kloda vecvecāku dzimtene bija Itālija - gleznainie Toskānas un Pjemontas apgabali.

Deviņdesmit piecus iestudējumus digitālajā platformā savā deviņdesmit piektajā jubilejā klausītājiem sarūpējis Radioteātris.

19. jūlijā Renāte Lagzdiņa savā „Facebook” kontā ierakstīja: „Kaut kas neticams – Sporta pils dārzi iekļuvuši starp Eiropas pilsētu publiskās ārtelpas balvas finālistiem!” Raidījuma viešņa – "Sporta pils dārzu" idejas autore un projekta īstenotāja Renāte Lagzdiņa

Kādi tēriņi skolas lietām ir patiešām nepieciešami un kā ietaupīt, sagatavojot bērnus skolas gaitām?

Divi gadi pandēmijā radījuši neskaitāmas tonnas medicīnas atkritumu. Ne viens vien no mums ir aizdomājies, kur tālāk nonāk sejas maskas, testēšanas materiāli, cimdi un citi aizsargtērpi.