Atkārtojums. Raidījums "Stiprie stāsti" ciemojas pie pirtnieka Arņa Čakša Ropažu novada Stopiņu pagastā. Arnis ikdienā strādā algotu darbu - remontē dažādas medicīnas iekārtas, bet pirms 3 gadiem kopā ar ģimeni mazās Juglas krastā izveidojis viesu māju "Sidrabozoli". Jau 15 gadus Arnis ir pirtnieks un atpūtniekus per pirtī, apguvis arī skaņas pērienu. Tūristiem saimnieki piedāvā arī supus, laivas un plostu.

Ai, lielā Lielā diena, kur kārsimi šūpulīt? Aiz kalniņa lejiņā, sidrabiņa ozolā. Pavasari gaidot, Lielās dienas un rotāšanas dziesmas dzied māsas Dimantas, "Tautumeitas" un folkloras kopa "Ceiruleits" dziedātājas.

 

 

Atskats uz vakardienas aktualitātēm - Zemkopības ministrija gatavo kārtību par obligātu ilgtermiņa līgumu ieviešanai starp piena iepircējiem un saimniecībām; sāk īpašu starptautisku pāridarījumu mazināšanas programma skolāsKiVa

***
Šodien aprit 33 gadi, kopš 1990. gada 11. martā toreizējā Lietuvas Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Lietuvas valstiskās suverenitātes atjaunošanu. Lietuva bija pirmā no Baltijas nācijām, kura spēra šo soli, un pirmā arī sadūrās ar Padomju Savienības centrālās varas mēģinājumiem apturēt šo virzību.

Atskats uz aizvadītās nedēļas notikumiem - dabas stihiju un deputātu neatlaidību Latvijā, kā arī Gruzijas sabiedrības protestiem varas partijas lēmumiem sliecoties Krievijas virzienā.

Aņa, pusaudze no pavisam parastas Maskavas ģimenes, bija vides aktīviste. Tāpat kā līdzīgi domājoši jaunieši Latvijā, viņa vēlējās skaistu nākotni savai valstij un visai planētai. Internetā satiktie draugi rosināja arī uz politiskām diskusijām par Krievijā arvien spēcīgāk jūtamo diktatūru. Tad uzradās kāds vīrietis, kas jauniešus mudināja vēl asāk kritizēt režīmu, noīrēja telpu sapulcēm.

Kas tas par šķidrumu, kuru norijot, tu nepieņemies svarā? Šo Līvijas Ostrupas un citas klausītāju atsūtītās mīklas min Makrecku ģimene Rīgā: mamma Solvita, tētis Mārtiņš ar meitām Esteri un Adeli.

 

Ar Jāzepa dienas tradīciju - piemiņas brīdi un koncertu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 19. martā ieskandinās sava dibinātāja, profesora Jāzepa Vītola 160. jubilejas gadu. Kultūras rondo devās uz Mūzikas akadēmiju, lai pēctecību un Vītola garu  meklētu sarunā rektoru Guntaru Prāni, diriģentu Kasparu Ādamsonu, komponistu un diriģentu Andri Vecumnieku un zinātniskā pētniecības centra asistenti Lauru Švītiņu.   

 

Irāna un Saūda Arābija vienojas atjaunot diplomātiskās attiecībasASV un ES-a plāno pastiprināti vērsties pret tiem, kas palīdz Krievijas karam pret Ukrainu
Latvijā pērn par mājdzīvnieku labturības pārkāpumiem atbildīgais dienests piemērojis 52-us administratīvos sodus

 

Dziedātāja un pianiste Nīna Simouna skaitās amerikāņu mūzikas ikona, kaut gan teju pusi dzīves aizvadīja ārpus Savienoto valstu robežām. Nenoliedzami, viņa pieskaitāma pie neparastākajiem un savdabīgākajiem 20. gadsimta māksliniekiem. Jau dzīves laikā viņa tika dēvēta par „Soulmūzikas augsto priesterieni”.

Es no sava tēva nevienu brīdi neesmu kaunējusies, jo zinu, ko viņš drošības komitejā darīja – atzīst televīzijas žurnāliste Maija Migla-Streiča. "Panorāmā" lauku reportāžas viņa veidoja vairāk nekā 40 gadu, ir vārdu autore pazīstamām Imanta Kalniņa dziesmām, bet tagad raksta dzimtas vēsturē balstītus bestsellerus. Saruna ar Maiju Miglu-Streiču.

Interesējamies, vai mazo un lielo suņu apmācība atšķiras? Vai suņa izmēram ir nozīme paklausībā un barošanā un vai cilvēki retāk apmāca mazos sunīšus? Studijā kinologs, dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs.

Armands Zeltiņš Aizkraukles novada Mazzalves pagasta zemnieku saimniecībā "Bērzi" audzē 95 Šarolē šķirnes gaļas liellopus. Saimniecību ar 130 ha zemes viņš pārņēmis no tēva un kā jaunais zemnieks uzbūvējis jaunu fermu un iegādājies jaunu traktoru. Armandam palīdz visa ģimene.

Ai, lielā Lielā diena, kur kārsimi šūpulīt? Aiz kalniņa lejiņā, sidrabiņa ozolā. Pavasari gaidot, Lielās dienas un rotāšanas dziesmas dzied māsas Dimantas, "Tautumeitas" un folkloras kopa "Ceiruleits" dziedātājas.

 

 

Radioteātrī turpinās Latvijas Teātra darbinieku savienības cikls "Teātra garša". Latvijas teātra vecmeistaru un jauno skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2023.gada sezonas 1. (9.) raidījums. Tiekas režisors un teātra pedagogs Edmunds Freibergs un Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa.

Ar filologejis doktori, Baltu volūdnīceibys katedrys profesori Lideju Leikumu runuosim par juos saknem i vītu nu kurīnis jei īt, par latgalīšu rokstu volūdys pyrmsuokumim i byušonu myusu kasdīnā ari šudiņ, par kusteibys „Volūda” (bīdreiba “LgSC”) pārnejā godā sagataveitū ostoņu sereju raidīrokstu „Volūda. LTG”, kur kūpa ar Lideju, sarunys veidā teik dazynuoti vysaidi ineteresanti i aktuali latgalīšu volūdys vaicuojumi.

Kolnasātas muzikālais pielikums

No zila gaisa. Tā mūsu viešņa raksturo impulsu savas profesijas izvēlē. Šovakar Monopolā par pirmajām sajūtām, intuīciju un arī pieredzi uz Latvijas teātru skatuvēm. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane. 

Nav noslēpums, ka cilvēkam, kļūstot vecākam, vājāka kļūst dzirde, acīm trūkst asuma un arī pirkstu gali kļūst nejūtīgāki. Vai tas nozīmē, ka vecumā visas maņas zūd? Kā uztveram pasauli, kad sākas novecošanas process?

Par pelēko cīruli. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Gunāra Janovska romāna "Nams Slokas ielā" fragmentus lasa Uldis Anže un Aija Uzulēna. Režisore Irēna Cērmane. 1997.gada ieraksts.

Dziedātāja un pianiste Nīna Simouna skaitās amerikāņu mūzikas ikona, kaut gan teju pusi dzīves aizvadīja ārpus Savienoto valstu robežām. Nenoliedzami, viņa pieskaitāma pie neparastākajiem un savdabīgākajiem 20. gadsimta māksliniekiem. Jau dzīves laikā viņa tika dēvēta par „Soulmūzikas augsto priesterieni”.

Ar Jāzepa dienas tradīciju - piemiņas brīdi un koncertu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 19. martā ieskandinās sava dibinātāja, profesora Jāzepa Vītola 160. jubilejas gadu. Kultūras rondo devās uz Mūzikas akadēmiju, lai pēctecību un Vītola garu  meklētu sarunā rektoru Guntaru Prāni, diriģentu Kasparu Ādamsonu, komponistu un diriģentu Andri Vecumnieku un zinātniskā pētniecības centra asistenti Lauru Švītiņu.   

Es no sava tēva nevienu brīdi neesmu kaunējusies, jo zinu, ko viņš drošības komitejā darīja – atzīst televīzijas žurnāliste Maija Migla-Streiča. "Panorāmā" lauku reportāžas viņa veidoja vairāk nekā 40 gadu, ir vārdu autore pazīstamām Imanta Kalniņa dziesmām, bet tagad raksta dzimtas vēsturē balstītus bestsellerus. Saruna ar Maiju Miglu-Streiču.

No zila gaisa. Tā mūsu viešņa raksturo impulsu savas profesijas izvēlē. Šovakar Monopolā par pirmajām sajūtām, intuīciju un arī pieredzi uz Latvijas teātru skatuvēm. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane. 

Ar filologejis doktori, Baltu volūdnīceibys katedrys profesori Lideju Leikumu runuosim par juos saknem i vītu nu kurīnis jei īt, par latgalīšu rokstu volūdys pyrmsuokumim i byušonu myusu kasdīnā ari šudiņ, par kusteibys „Volūda” (bīdreiba “LgSC”) pārnejā godā sagataveitū ostoņu sereju raidīrokstu „Volūda. LTG”, kur kūpa ar Lideju, sarunys veidā teik dazynuoti vysaidi ineteresanti i aktuali latgalīšu volūdys vaicuojumi.