Savukārt, 1895. gadā Pārdaugavā, Torņakalnā, toreizējā Kleina parkā tika atvērts vasaras teātris "Arkādija". Tas atrodas vietā, kur mūsdienās meklējams Arkādijas parks.
*
Pērn tika izveidota jauna asociācija ar neierastu nosaukumu – „Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācija. To dibinājuši vairāki metalurģijas ražošanas un izejvielu pārstrādes uzņēmumi. Asociācijas mērķis ir efektīvi izmantot zemes dzīļu resursus – metālus un citas izejvielas, tos otrreiz pārstrādājot un pēc tam izmantojot citas produkcijas ražošanā ar augstu pievienoto vērtību.
*
Šodien sākas Rīgas Operas festivāls, ko atklās ar itāļu komponista Frenčesko Čilea operas Adriāna Lekuvrēra pirmizrādi. Opera pirmo reizi izrādīta Milānā 1902.gadā, un kopš tā laika regulāri tiek iekļauta pasaules operteātru repertuārā. Skatītājus piesaista gan tās izsmalcinātā mūzika, gan aizkustinošais stāsts, kas ir operas pamatā. Latvijā šis ir trešais Čilea operas iestudējums. To veido franču režisors Vensāns Busārs un radošā komanda no Francijas sadarbībā ar mūsu operas māksliniekiem.

Reģionu notikumi.
*
Vairāk nekā 100 cilvēku šogad Kurzemē iestājušies zemessardzē un pabeiguši militāro pamatapmācību, kas šobrīd Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē notiek pēc jaunā modeļa. Tagad apmācības ilgst septiņas dienas, kopumā tās ir trīs nedēļas, kas tiek sadalīts vairākos posmos. Iepriekš zemessargi mācījās nedēļas nogalēs vai 21 dienu ilgā nometnē. Nedēļas nogaļu apmācībām brīvdienās bijuši savi mīnusi, jo cilvēkiem bijis grūtāk koncentrēties mācībām, nekā tagad, kad tās notiek intensīvi un nedēļas garumā.
*
Ņemot vērā skolu tīkla sakārtošanu, Lubānai skola draud palikt tikai par pamatskolu. Par skolu tīkla optimizāciju Madonas novadā. Pārmaiņas varētu būt arī Ērgļos.

"Priekšnosacījumi Ukrainas pretuzbrukumam ir izveidojušies," intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns, piebilstot, ka viņa redzējumā "vēl esam nosacītā sagatavošanās fāzē".

Pērn tika izveidota jauna asociācija ar neierastu nosaukumu – „Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācija”. To dibinājuši vairāki metalurģijas ražošanas un izejvielu pārstrādes uzņēmumi. Asociācijas mērķis ir efektīvi izmantot zemes dzīļu resursus – metālus un citas izejvielas, tos otrreiz pārstrādājot un pēc tam izmantojot citas produkcijas ražošanā ar augstu pievienoto vērtību.

Kopš Krievijas vispārējā iebrukuma sākuma vairāk nekā 19 tūkstoši ukraiņu bērnu nelikumīgi pārvietoti uz Krieviju vai tās kontrolētajām Ukrainas teritorijām. Tikai nelielu daļu no viņiem līdz šim izdevies atgriezt dzimtenē. Kā notiek šo bērnu izvešana atpakaļ uz Ukrainu, par to reportāžā no Kijivas.

Šodien, 9. jūnijā, sākas Rīgas Operas festivāls, ko atklās ar itāļu komponista Frenčesko Čilea operas "Adriāna Lekuvrēra" pirmizrādi. Opera pirmo reizi izrādīta Milānā 1902.gadā, un kopš tā laika regulāri tiek iekļauta pasaules operteātru repertuārā. Skatītājus piesaista gan tās izsmalcinātā mūzika, gan aizkustinošais stāsts, kas ir operas pamatā.

Drošība uz koplietošanas ceļiem Latvijā lēnītēm uzlabojas, kas atspoguļojas arī rūkošajā negadījumu statistikā. Tomēr priekšā vēl daudz darāmā un daudz ko jāuzlabo savā uzvedībā pašiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

"Apple" virtuālās un papildinātās realitātes brilles, operētājsistēmas un ierīces. Kuldīgā mākslīgais intelekts ceļu kopšanā. Japāņu koka satelīts. "Printful" iegādājas "Snow Commerce".

"Lībiešu [kultūr]telpa" Zanes Ernštreites sarunās un Agneses Zeltiņas fotogrāfijās. Par  lībiešu dzīvā mantojuma glabātāju stāstiem, kas apkopoti grāmatā, sarunā ar autorēm.

*JV ar ZZS runās par koalīcijas iespējamo paplašināšanu
*Militārie eksperti uzskata, ka Ukraina ir sākusi pretuzbrukuma operācijas vairākos frontes sektoros
*Ar vairākiem simtiem dažādu pasākumu šodien Cēsīs sācies un rīt turpināsies jau devītais sarunu festivāls Lampa

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar jaunais LR5 mūzikas redaktoru Uldi Cīruli jeb dj Monsta.

Tiešraide no sarunu festivāla „Lampa” Cēsīs. Diskusija „Paši ievēlējāt!”. Cik lielā mērā sabiedrība ir spējīga ietekmēt procesus politikā un valstī kopumā?

Saruna ar Dzierkaļu ģimeni. Vairums atceras 2018. gada „Latvijas lepnuma” ceremoniju, kurā Dzierkaļi tika godināti kā apbrīnas vērta dižģimene. Un ir jau arī ko apbrīnot – deviņi pašu bērni, vēl divus Dzierkaļi adoptējuši un vairāk nekā desmit bērniem viņi īsāku vai ilgāku laiku bijuši audžuvecāki. Bet visus Dzierkaļi sauc par saviem bērniem un ar daudziem ciešas attiecības uztur joprojām.

Ukrainas dziedātāja, pedagoģe un komponiste Vira Ibrjamova-Sivorakša tiešsaistē interesentiem no Latvijas māca ukraiņu tradicionālās dziesmas. Šī sadarbība 2022. gada augusta sākumā rezultējās dziedāšanas meistarklasēs Mētrienā un Drabešos, kā arī Viras dalībā Pirmajā starptautiskajā tradicionālās āra dziedāšanas festivālā “Dabā” Sāvienas pilskalnā.

Mākslas muzeja "Rīgas Birža" krātuvēs uzzinām, kā bija jāattēlo svēto tēli, gleznojot ikonu. Pētām sudraba dzimtas koku, kas dāvināts zelta kāzu jubilejā baronam Eduardam fon Firksam un viņa sievai Antonijai. Necila koka figūriņa ar trim pērtiķēniem stāsta par izcilu latvieti Jāni Andreju Ozoliņu kurš Pirmā pasaules kara laikā bija profesors Kobes universitātē un, dzīvojot Japānā, publicējis virkni grāmatu par Latviju.

Tiesa izlaiž no apcietinājuma sievas slepkavības mēģinājumā aizdomās turētu vīrieti; sieva un trīs bērni šokā

"Jaunā Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība turpina pārrunas par koalīcijas iespējamu paplašināšanu.

Privātie bērnudārzi un ārsti vēlas mazināt birokrātiju un atteikties no obligātajām ārsta zīmēm.

Kanādas mežu ugunsgrēku dūmi pārklājuši ASV austrumu daļu ar dūmaku.

Rīgā atklātas 30 svētku puķu dobes.

Veidojas paradoks – žurnālists cenzē pats sevi, ierobežo sarunu par tādiem viedokļiem, kas var nepatikt, lai varētu strādāt. Bet reāli viņš arvien mazāk var strādāt. Diskutē Anda Rožukalne un Toms Ostrovskis.

Sākoties vasarai, biedrība "Latvijas Piļu un muižu asociācija" aicina iepazīt Latvijas vērtības un vēsturisko mantojumu. Sākusies akcija "Apceļo Latvijas pilis un muižas 2023", kas noritēs līdz 28.oktobrim. Par akciju stāsta Latvijas piļu un muižu asociācijas vadītājs Roberts Grinbergs.

Sākoties vasarai, biedrība "Latvijas Piļu un muižu asociācija" aicina iepazīt Latvijas vērtības un vēsturisko mantojumu. Sākusies akcija "Apceļo Latvijas pilis un muižas 2023", kas noritēs līdz 28.oktobrim. Par akciju stāsta Latvijas piļu un muižu asociācijas vadītājs Roberts Grinbergs.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar jaunais LR5 mūzikas redaktoru Uldi Cīruli jeb dj Monsta.

Madara Meiere ir sertificēta fitnesa un uztura trenere un viņa no sirds tic, ka veselā miesā mīt vesels gars.

Drošība uz koplietošanas ceļiem Latvijā lēnītēm uzlabojas, kas atspoguļojas arī rūkošajā negadījumu statistikā. Tomēr priekšā vēl daudz darāmā un daudz ko jāuzlabo savā uzvedībā pašiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Režisorei Irēnai Cērmanei 85!
Līvu tautas pasaku Īso un Garo Mūžu stāsta Dainis Stalts

Tiešraide no sarunu festivāla „Lampa” Cēsīs. Diskusija „Paši ievēlējāt!”. Cik lielā mērā sabiedrība ir spējīga ietekmēt procesus politikā un valstī kopumā?

Sveicam jubilejā aktrisi Āriju Stūrnieci. Piedāvājam noklausīties Kellijas Čerijas autobiogrāfijas "Izsūtītā sirds" fragmentus par autores un komponista Imanta Kalniņa mīlestības un savstarpējās bagātināšanās ceļu. Lasa Ārija Stūrniece un Pēteris Gaudiņš. Režisore Antonija Apele. 1995.gada ieraksts.

Veidojas paradoks – žurnālists cenzē pats sevi, ierobežo sarunu par tādiem viedokļiem, kas var nepatikt, lai varētu strādāt. Bet reāli viņš arvien mazāk var strādāt. Diskutē Anda Rožukalne un Toms Ostrovskis.

"Lībiešu [kultūr]telpa" Zanes Ernštreites sarunās un Agneses Zeltiņas fotogrāfijās. Par  lībiešu dzīvā mantojuma glabātāju stāstiem, kas apkopoti grāmatā, sarunā ar autorēm.

"Apple" virtuālās un papildinātās realitātes brilles, operētājsistēmas un ierīces. Kuldīgā mākslīgais intelekts ceļu kopšanā. Japāņu koka satelīts. "Printful" iegādājas "Snow Commerce".

Madara Meiere ir sertificēta fitnesa un uztura trenere un viņa no sirds tic, ka veselā miesā mīt vesels gars.

Saruna ar Līvānu uzņēmēju Daumantu Pfafrodu

Saruna ar Dzierkaļu ģimeni. Vairums atceras 2018. gada „Latvijas lepnuma” ceremoniju, kurā Dzierkaļi tika godināti kā apbrīnas vērta dižģimene. Un ir jau arī ko apbrīnot – deviņi pašu bērni, vēl divus Dzierkaļi adoptējuši un vairāk nekā desmit bērniem viņi īsāku vai ilgāku laiku bijuši audžuvecāki. Bet visus Dzierkaļi sauc par saviem bērniem un ar daudziem ciešas attiecības uztur joprojām.