Solījām, ka pēc skumjākiem raidījumiem iepriekš par Laosu un Somāliju, šoreiz būs, kas dzestrs, ziemīgs, atsvaidzinošs un pozitīvs. Tādēļ stāsts par Dānijai piederošo autonomo teritoriju Grenlandi jeb pasaulē lielāko salu – Kalālit Nunāt jeb “Cilvēku zemi”.

Grenlande kopš 1953. gada pilnvērtīgi konstitucionāli pieder Dānijas Karalistei, bet tās vēsturiskie ceļi ir visnotaļ interesanti.

Neliels ekskurss vēsturē. Grenlandi atklāja norvēģu-islandiešu jūrasbraucēji, un pirmais tur apmetni ierīkoja Ēriks Rudais neilgi pirms 1000. gada. Bet viņš ne tuvu nebija pirmais, kurš ieradās Grenlandē.

Cilvēki ir bijuši Grenlandes teritorijā pirma apmēram 4500 gadu. Pirmie bija paleoeskimosu ciltīm piederoši cilvēki, kas esot ienākuši no Sibīrijas caur Kanādas Arktisko arhipelāgu. Nav gan liecību, ka viņi būtu nepārtraukti izdzīvojuši skarbajos apstākļos, tādēļ tiek uzskatīts, ka notika otra migrācija - “Tūle etnosa” jeb moderno inuītu priekšteču ienākšana jau no kontinentālās Ziemeļamerikas puses ap to pašu laiku, kad norvēģu-islandiešu vikingi apmetās Grenlandes teritorijā.

Bet “pirmā grenlandieša” Ērika Rudā dēls Leifs Ēriksons tiek uzskatīts par pirmo eiropieti, kurš tieši no Grenlandes teritorijas apmēram 500 gadus vēl pirms Kristofora Kolumba izkāpa Ziemeļamerikas krastā. Šis bija arī brīdis, kad Grenlande bija Kalmāras ūnijas sastāvā. Bet īpašumtiesības uz Grenlandi ir mainījušas rokas visnotaļ bieži. Kārtējais eiropiešu noriets notika, kad norvēģi piedzīvoja mēra epidēmiju pašmājās un tika novājināti. Tas sakrita ar ilgstošu aukstuma periodu pasaulē, un tostarp Grenlandē (tā saucamais, Mazais Ledus laikmets). Tā rezultātā 15. gadsimta vidū Grenlandē dzīvojošie eiropiešu pēcteči aizgāja bojā. Palika tikai inuīti.

Pēc norvēģiem uz īsu brīdi Grenlandē ieradās mūsu jau izdaudzinātie jūrasbraucēji – portugāļi, bet faktisku kontroli gan nenodibināja. Tā brīža pasaules kartēs gan iezīmēja salu. Dāņi sāka interesēties par šo teritoriju tikai ap 1600. gadu, cenšoties kļūt par vienu no pasaules koloniālajām lielvarām. Jau tad cerēja un zināja, ka Grenlandē būs atrodami daudz resursu, par kuriem cīņa sākusies ir jau arī mūsdienās. Tikai vairāk nekā simts gadus vēlāk, kad dāņu un norvēģu kopvalsts pārstāvji nodibināja pastāvīgu kontroli un pēc kopvalsts sadalīšanās 19. gadsimta sākumā Grenlande nonāca tikai Dānijas īpašumā.

Otrā Pasaules kara laikā, kad Nacistiskā Vācija okupēja Dāniju, Grenlande kļuva par ASV atbalsta punktu.

ASV vairākkārtīgi ir mēģinājusi iegādāties Grenlandi no Dānijas. Pirmais gadījums bija 1876. gadā, nesenākais – iepriekšējā ASV prezidenta piedāvātais 2019. gadā. Pagājušā gada jūnijā Dānijas valdība atļāva Grenlandes galvaspilsētā Nūkā no jauna atvērt ASV konsulātu.

Grenlandes teritorija ir būtiska no ASV un Kanādas drošības interešu viedokļa un no šā brīža augošās lielvaru sāncensības par Arktikas reģionu. To komentēt lūdzām Latvijas Ārpolitikas institūta pētniekam Mārtiņam Vargulim. 

Ir skaidrs, ka drošības intereses ir saistītas arī ar resursu un ekonomisko iespēju attīstīšanu. Un tādēļ ir būtiski pieskarties faktam, ka Grenlande bija pirmā, kas izstājās no Eiropas Savienības (Eiropas Ekonomiskās Kopienas) un ilgu laiku vienīgā. Proti, 1982. gadā referendumā Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja, ka nevēlas piedalīties Eiropas Ekonomiskajā Kopienā vairāk un tādēļ arī mūsdienās tā skaitās viena no 22 Eiropas Savienības Aizjūras Valstīm un teritorijām, kurām ir īpašs statuss attiecībā pret ES.

Vairāk nekā divus miljonus kvadrātkilometru lielo salu apdzīvo 58 tūkstoši iedzīvotāju, kur 90 procenti ir etniski grenlandieši. Un šī valstiskā veidojuma oficiālā valoda ir eskimosu-aleutu grupai piederošā grenlandiešu valoda jeb "Kalaallisut" ir valstiskā veidojuma oficiālā valoda. 

Kopš 2009. gada jūnija vienošanās Grenlandei ir vēl lielākas politiskās pašpārvaldes tiesības, bet Dānija turpina kontrolēt valsts finanšu sistēmu, militāro aizsardzību un ārpolitiku.

Grenlandes saimniecība ir pilnībā atkarīga no garneļu un zivju eksporta un ievērojamām Dānijas valdības subsīdijām. Zivis veido vairāk nekā 90% no eksporta apjoma.

Bet šī vieta, kur vēl nesenos gadsimtos medīja ar kaulu karpūnām ir kļuvusi par vietu, kura ir bēdīgi slavena ar diviem kodolraķešu incidentiem un vairākiem politiskajiem skandāliem.

 

 

Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*

 

* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.