No aizbraukušajiem iedzīvotājiem Latvijā galvenokārt vēlas atgriezties jauni un izglītoti, tā liecina "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" veiktā aizbraucēju aptauja. Aptaujā noskaidrots, ka no Latvijas aizbraukušie atgriešanos apsver lielākoties tieši tuvāko gadu laikā, turklāt daļa pēc atgriešanās Latvijā gribētu sākt savu uzņēmējdarbību. Vienlaikus vēlmi atgriezties bremzē arī maldīgi priekšstati par situāciju Latvijā, tostarp par bezdarbu un atalgojumu, gan par uzņēmējdarbības atbalsta iespējām.

Liene Leikuma no Krāslavas novada Izvaltas pagasta ar vīru Latvijā pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem atgriezās pirms pieciem gadiem. Sāka ar lauksaimniecību, bet šobrīd, dzīvojot Daugavpilī, jau īsteno savas biznesa ieceres pilsētvidē. Jaunā sieviete pārliecināta, ka Latvijā uzņēmējdarbībai daudz iespēju, tikai jābūt aktīviem un ar savām idejām.

“Nāku no Krāslavas novada Izvaltas un pa šo laiku esmu pabijusi daudz kur, sāku ar Ameriku, kur pabeidzu vidusskolas pēdējo klasi,” stāsta Liene Leikuma, kas pēc vidusskolas studijas un darba gaitas, galvenokārt saistībā ar dažādu projektu izstrādi, turpināja Eiropā – Francijā un Beļģijā. “Tie bija dažādi ar izglītību, jauniešiem un arī sociālo sfēru saistīti projekti, arī uzņēmējdarbības jomā.”

Pirms pieciem gadiem radusies doma atgriezties mājās, dzimtenē. “Vīrs teica, ka jāpalīdz Latvijai. Viņš pēc profesijas ir inženieris, un viņam te darbs nebija jāmeklē, uzreiz pats sāka savu biznesu,” stāsta Liene

Tikmēr Lienei bija jādomā, ko darīt te, un pirmais solis tika sperts lauksaimniecības jomā.

“Sākām ar aitkopību. Tā sagadījās, ka nomira vectēvs, un es mantoju zemi. To bija jāizmanto. Tā 2013. gadā iepirkām aitas, un šobrīd mums jau ir 200 aitu mātes un ap 300 jaunie jēri.”

Aitkopības uzsākšanai Liene Leikuma izmantoja tās iespējas, ko tobrīd deva dažādi atbalsta fondi. “Es ieguvu profesionālo lauksaimniecības izglītību un kā jaunais zemnieks apguvu 40 tūkstošu eiro, taču bija arī  līdzfinansējums, iegādājāmies jaunu tehniku. Es domāju, ka mēs vēl tad paspējām ielekt pēdējā vilcienā, tagad  jau būtu krietnu grūtāk.”

Lai uzsāktu biznesu nepieciešams arī pašieguldījums, stāsta Liene, kurai  ar laukiem attīstība neapstājās un biznesa idejas jau sliecas pilsētas virzienā. Uzsākt biznesu nav sarežģīti, pārliecināta uzņēmīgā sieviete. “Kad atbraucām uz Daugavpilī, es sāku strādāt universitātē  un paralēli sākām iznomāt sup jeb piepūšamos dēļus. Savi līdzekļi ir nepieciešami. Bet tas labais piemērs ir sākt ar to mazumiņu, kā ar tiem pašiem dēļiem. Sākumā mums bija divi un tad piepirkām vēl klāt. To var darīt bez īpašiem iekrājumiem. Dekrēta atvaļinājuma laikā es no Daugavpils tantiņām nopirku viņu adītās zeķes un aizvedu uz Dāniju Ziemassvētku tirdziņu, kur tās var pārdot desmit reizes dārgāk. Iespēju ir miljons, tikai jādara.”

Šobrīd  Liene gatavojas kļūt par Daugavpils biznesa inkubatora biedru, tas pavēršot iespējas jaunam un pēc Lienes domām ienesīgam  biznesam. “Tā ir aplikācija īstermiņa darbiem telefonā. Sāksim Daugavpili, bet domājam to globālā līmenī. Ja man ir brīvi līdzekļi, bet, piemēram, man salūza krāns, jāizved pastaigā suns vai jāizmazgā logus un otrā pusē ir kāds students vai tantiņa, kuri gatavi to darbu paveikt un nopelnīt, tad ideja ir savest divas puses, lai abi ir apmierinātāki ar dzīvi.”

Biznesa inkubatora vadītājs Andrejs Zelčs apliecina, palīdzība, ko saņem inkubatora biedri ir plaša, arī finansiāla.

“Mēs palīdzēsim pilnīgi visā. Tās būs konsultācijas, apmācības, specializētie kursi, arī mentors. Un finansiāli tie ir granti 50 % apmērā iekārtām mārketinga pakalpojumiem un izejmateriāliem.”

Tieši uz šo atbalstu šobrīd savas idejas realizēšanai cer arī Liene Leikuma, kura aicina arī citus atgriezties Latvijā un sākt biznesu te, noslēgumā atklājot, ka tuvākajā nākotnē cer startēt arī  programmā “Leader” un Krāslavas novadā veidot sporta aktivitāšu centru.