Ar reģistrētiem mākleriem cer nozari padarīt legālu un drošāku īpašumu tirgotājiem

Kopš jūlija sākuma nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. To paredz pirms gada pieņemtais likums, kam nu beidzies pārejas periods. Tas nozīmē, ka visiem mākleriem nu būtu jābūt reģistrētiem, turklāt arī jāapdrošina sava darbība, lai pasargātu sevi un klientus. Taču mākleri uz reģistrēšanos jeb pāreju legālā tirgū nemaz nav tik naski.

Valsts policijā nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumu sniedzēju jeb tā saukto mākleru pāridarījumi klientiem nav gluži ikdiena, bet pa laikam dzirdam skaļākus gadījumus, kad starpnieki īpašumu tirgotājiem vai īrniekiem izvēlējušies nevis palīdzēt, bet gan uz viņu rēķina iedzīvoties.

Tā šopavasar policija rosināja prokuratūrai uzrādīt apsūdzību viltus māklerim par potenciālo dzīvokļu īrnieku apkrāpšanu. Uzdodoties par darījumu starpnieku, viņš pērnajā rudenī Rīgā apkrāpa vismaz 37 cilvēkus. Vēlāk slēpās no policijas, turklāt arvien turpināja iedzīvoties uz lētticīgo rēķina. Policijas lietā ir lasāms:

"Vīrietis krāpšanas bija izdarījis galvenokārt 2020. gadā. Viņš rīkojās pēc līdzīgas shēmas – internetā izvietoja dzīvokļu īres sludinājumus, uzdodoties par mākleri un pieprasot uz bankas kontu pārskaitīt naudu par dzīvokļu īres rezervāciju. Dzīvokļu fotogrāfijas vīrietis bija ieguvis interneta vidē. Lielākoties šie dzīvokļi patiesībā nemaz netika izīrēti. Pirms naudas pārskaitīšanas iedzīvotāji dzīvokļus pat nebija redzējuši. Zīmīgi, ka par krāpšanas upuriem kļuvušie bija nonākuši sarežģītās dzīves situācijās un viņiem ātri bija jāatrod jauna dzīvesvieta. Turklāt krāpniekam bija labas pārliecināšanas spējas. Lielākajā daļā gadījumu izkrāptā summa bija ap 200 eiro."

Šogad 36 gadus vecais "mākleris" beidzot tika notverts, apcietināts, un nu jau sēž apsūdzēto solā.

Tādi gadījumi neatkārtotos vai vismaz būtu retāki, ja starpnieka pakalpojumus sniegtu tikai legāli mākleri. Un daļēji ar tādu mērķi Ekonomikas ministrija nu ir radījusi reģistru, kurā visiem starpniekiem ir jābūt iekļautiem, turklāt viņiem jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. Kā ar mākleru darba legalizāciju sokas, stāsta Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore.

Tādējādi aptuveni tūkstotis mākleru jeb divas trešdaļas no visiem savus pakalpojumus patlaban sniedz nelegāli. Tāpēc īpašuma darījumos iesaistītie, lai mazinātu riskus sev, ir aicināti pārliecināties, cik legāls ir izvēlētais sadarbības partneris.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits stāsta, ka nozare desmit gadus klauvējusies pie valdības durvīm, lai šo jomu sakārto.

Savukārt legāli strādājošie var cerēt uz dempinga cenu un kropļotas konkurences izskaušanu, savukārt valsts makā varētu ienākt papildu nauda nodokļos, ja mākleri strādās vai būs spiesti kļūt legāli.