Baltijas lielie uzņēmumi kā galvenos izaicinājumus saskata pieaugošās izejmateriālu cenas un ģeopolitiskos riskus. Tas secināts SEB bankas veiktajā ikgadējā visu trīs Baltijas valstu lielo uzņēmumu aptaujā. Kā sarunā ar Latvijas Radio atzina SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts, uzņēmumi, neraugoties uz sarežģīto situāciju, ir gatavi turpināt investēt, bet vienlaikus meklēs arī iespējas samazināt izmaksas.

SEB bankas ikgadējās aptaujas mērķis ir noskaidrot finanšu direktoru prognozes par uzņēmējdarbības vidi, būtiskākajiem izaicinājumiem un attīstības plāniem sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos. Aptaujā piedalījušies aptuveni 300 Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktori. Kā skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts, pagājušā gada aptaujā uzņēmumu noskaņojums kopumā bija vērtējams kā pozitīvs, taču šogad tas ir manāmi pasliktinājies un iemesli ir vairāki.

Ja pērn 51% respondentu biznesa vidi Latvijā novērtēja pozitīvi un ļoti pozitīvi, šogad tie ir 32%. Krasts izceļ, ka interesanti ir tas, ka Latvijas uzņēmumu finanšu direktori vislabvēlīgāk no Baltijas valstīm izsakās par sava uzņēmuma finansiālo situāciju.

Pagājušā gada aptaujā kā nākotnes riskus Baltijas uzņēmumi atzīmēja atkārtotus kovidierobežojumus, kvalificēta darbaspēka trūkumu, kā arī preču un pakalpojumu cenu kāpumu. Savukārt šogad Baltijā kopumā risku augšgalā atrodas ģeopolitiskā situācija. Igaunijā un Lietuvā bažas par ģeopolitiku ierindojušās pirmajā vietā, bet Latvijā uzņēmumi šo risku ierindo otrajā vietā aiz preču un pakalpojumu cenu kāpuma.

Neskatoties uz bažām un dažādiem riskiem, Baltijas lielo uzņēmumu pārstāvji aptaujā norādījuši, ka tiem joprojām ir vēlme investēt un investīciju plāni mainīti netiks, pat neskatoties uz procentu likmju izmaiņām. Lielākā daļa aptaujāto Lietuvas uzņēmumu kā prioritāti nākamajam gadam norāda investīciju turpināšanu, savukārt lielākā daļa aptaujāto Igaunijas uzņēmumu norāda, ka nākamā gada prioritāte tiem būs koncentrēšanās uz digitalizāciju, automatizāciju un inovācijām.

Arī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, uzņēmumi visbiežāk kā nākamā gada prioritāti min koncentrēšanos uz trīs iepriekš minētajiem laukiem. Taču teju vienlīdz svarīga tiem būs izmaksu samazināšana. Arī Lietuvā un Igaunijā izmaksu samazināšana ir starp top 3 prioritātēm.

Krasts norāda, ka uzņēmumi, kas ir visbažīgākie par nākotni ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar ražošanu un patērē vienu vai otru energoresursu. Šie ir tie uzņēmumi, kas sagaida atbalstu no institūcijām un arī no bankām.

Prognozēs par inflāciju Latvijā vērojams vispesimistiskākais noskaņojums Baltijā, proti, lielākā daļa Latvijas uzņēmumu finanšu direktoru prognozē, ka nākamā gada laikā inflācija būs 10%-12% robežās, bet kaimiņvalstīs tā domā mazāk uzņēmumu pārstāvju.

Vairāki jautājumi aptaujā uzņēmumiem uzdoti arī par ietekmi uz vidi. Latvijā un Igaunijā uzņēmumi zaļās investīcijas nākamā gada laikā visbiežāk plāno veikt CO2 pēdas nospieduma mērīšanā, bet Lietuvā – ilgtspējīgas stratēģijas izveidošanā un izvēršanā.