Baltkrievijas ekonomika un tirdzniecības partneri

Pagājušajā nedēļā, spriežot par situāciju Baltkrievijā, Eiropas Savienības ārlietu ministri nolēma, ka nepieciešams uzsākt sankciju sagatavošanas procesu pret Baltkrieviju. Lai gan dažādu politisko mērķu sasniegšanai pasaulē arvien plašāk tiek izmantotas ekonomiskās sankcijas, tomēr vismaz pagaidām šajā gadījumā tās būtu sankcijas pret konkrētām amatpersonām. Kuras valstis Eiropas Savienībā varētu ciest visvairāk potenciālu ekonomisko sankciju gadījumā? Kāda ir Baltkrievijas ekonomika un, kas ir lielākie Baltkrievijas tirdzniecības partneri?

Kā nesen skaidroja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Eiropas Savienības ārlietu ministri kopumā uzskatot, ka Baltkrievijai nedrīkst piemērot tādas sankcijas, kas var pasliktināt tās tautas likteni. Eiropas Savienības ieviesto sankciju vēsture ir bijusi mainīga. Bloks ir piemērojis virkni sankciju Baltkrievijai par tās ilggadējā prezidenta Aleksandra Lukašenko politisko oponentu pazušanu un protestu apspiešanu. Taču 2016.gadā, kad Lukašenko atbrīvoja politieslodzītos, Eiropas Savienība atcēla lielāko daļu sankciju, un pašlaik spēkā ir ieroču embargo un sankcijas pret četrām personām, kuras saistītas ar opozīcijas politiķu un žurnālista mīklaino pazušanu pirms 20 gadiem.

Jaunu un plašāku Eiropas Savienības sankciju ieviešana, nekā tas paredzēts šobrīd, kaitētu ne tikai Baltkrievijas ekonomikai, bet ietekmētu arī tās tirdzniecības partnerus Eiropā.

Jautājums, kāda ir pati Baltkrievijas ekonomika un kas ir lielākie Baltkrievijas tidzniecības partneri?

Pasaules bankas dati liecina, ka Baltkrievijas ekonomika ir bijusi gausa kopš 2014.gada. Valstī, kas ir Eirāzijas ekonomiskās savienības locekle un kurā dzīvo vairāk nekā 9 miljoni iedzīvotāju, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pērn bija 6,7 tūkstoši ASV dolāru. Pasaules bankas dati liecina, ka IKP izaugsme kaimiņvalstī samazinājusies no 3% 2018.gadā, līdz 1,2% pērn, tādējādi atspoguļojot plašu apstrādes rūpniecības palēnināšanos vājā Krievijas pieprasījuma dēļ un naftas ķīmijas produktu izlaides un eksporta sarukumu. Galvenie Baltkrievijas eksportētie produkti ir naftas eļļas, minerālie un ķīmiskie produkti, dažāda veida mašīntehnika, transportlīdzekļi, pārtika un lauksaimniecības izejvielas. Arī importēti visvairāk tiek minerālie un ķīmiskie produkti, kā arī dažāda veida mašīntehnika, transportlīdzekļi. Lielu daļu izaugsmē ienes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare, kuras pienesums pērn bija 0,5%. Tas ir līdzvērtīgs ieguldījumam, ko pērn sniedza lauksaimniecības, rūpniecības, būvniecības un transporta nozare kopā. Kā vēsta telekanāls „Euronews”, galvaspilsētas Minskas centrs pēdējo gadu laikā mainījies – vide kļūstot modernāka, pateicoties IT nozarē strādājošajiem jauniešiem, kuri šajā jomā nopelna daudz vairāk naudas nekā vidējā alga valstī. Pārmaiņas daļēji veicinājis 2005.gadā izveidotais „Hi-Tech” parks. Tiesa, kā norāda Polijā bāzētā Austrumu pētījumu centra pētnieks Kamils Kļišinskis, šis parks ir izņēmums.

„Hi-Tech parks ir jauks izņēmums Baltkrievijā, bet tas ir tikai izņēmums. Tā ir vizītkarte, ko var parādīt cilvēkiem, piemēram, žurnālistiem, kuri var iegūt priekšstatu par mūsdienīgu valsti ar daudzsološu nākotni. Patiesība ir tāda, ka ekonomika ir stagnācijā.”

Pētījumu centra 2018.gada dati liecina, ka 40% no visiem uzņēmumiem Baltkrievijā ir vērojams ieņēmumu samazinājums. Turklāt 15% uzņēmumu, kas galvenokārt pieder valstij, ir nerentabli. Baltkrievijas politikas analītiķis Kārnegi Maskavas centrā, Artjoms Šraibmans telekanālam “Euronews” skaidrojis, ka valsts uzņēmumi kontrolē lielāko daļu ekonomikas.

“Fakts ir tāds, ka ekonomika stagnē. Lauksaimniecībā un rūpniecībā tā ir neefektīva, un trūkst gribas veikt strukturālas reformas, jo Lukašenko baidās no reformām. Lukašenko nevēlas privatizēt ekonomiku, jo baidās zaudēt varu, kaut arī pašreizējais ekonomikas virziens ilākā laika periodā nav ilgtspējīgs.”

Kā prognozē Pasaules banka, paredzams, ka šogad Baltkrievijas ekonomika saruks par vairāk nekā 2%, jo ​​Covid-19 globālās ekonomikas lejupslīde izraisa zemāku pieprasījumu pēc Baltkrievijas preču eksporta uz Eiropas Savienību, Krieviju un citām valstīm. Kas ir lielākais Baltkrievijas lielākais tirdzniecības partneris? Bez pārsteigumiem, protams, tā ir jau pieminētā Krievija, tirdzniecības apgrozījumam pirmajā šī gada pusē sasniedzot vairāk nekā 13 miljardus ASV dolāru. Un eksperti norāda, ka liela daļa no ekonomikas pieauguma ir gūta pateicoties tieši Krievijas subsīdijām. Otrs lielākais tirdzniecības apgrozījums bijis ar Ukrainu (2,03 miljardi ASV dolāru), kam ļoti tuvu seko Ķīna (1,95 miljardi ASV dolāru). Tomēr, skatoties uz valstu bloku, otrs lielākais tirdzniecības partneris ir tieši Eiropas Savienība, veidojot teju ceturto daļu no Baltkrievijas kopējā tirdzniecības apjoma.

Savukārt par lielāko Baltkrievijas tirdzniecības partneri Eiropas Savienībā varam pasludināt Vāciju (1,143 miljardi ASV dolāru), kurai seko Baltkrievijas kaimiņi – Polija (1,109 miljardi ASV dolāru) un Lietuva (633 000 miljoni ASV dolāru). Kā ar Latviju? Kā vēsta Latvijas Ārlietu ministrija, ņemot vērā Latvijas un Baltkrievijas ģeogrāfisko tuvumu un vēsturiskās saites, ekonomiskā sadarbība ieņem prioritāru vietu abu valstu attiecībās. Īpaši aktīva sadarbība starp abām pusēm ir tranzīta sektorā. Un tieši tranzīts bijis tas sektors, kurā esam cīnījušies par Baltkrievijas uzmanību ar lietuviešiem. Bet, no visiem Baltkrievijas kaimiņiem, visvājākā tirdzniecība Minskai ir tieši ar Latviju (168 000 miljoni ASV dolāru).