Noslēdzoties vasarai, bezdarba līmeņa rādītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strauju kāpumu vēl nepiedzīvo. Tomēr visās trīs Baltijas valstīs kāpums ir gaidāms un bažas sagādā rudens un ziemas mēneši. Tikmēr ziņas par kolektīvo atlaišanu visplašāk izskanējušas no Lietuvas, kamēr Latvijā un Igaunijā tā novērota vēl vismaz pagaidām netiek.

Latvijas darba tirgu pašreiz ir vērojama stabilitāte, bezdarba līmenim sasniedzot 5,8%, sarunā ar Latvijas Radio norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Runājot par bezdarba līmeņa prognozēm tuvākajam laikam, Simsone sacīja, ka neskatoties uz šī brīža aktuālo situāciju, kas saistīta arī ar energoresursu cenu kāpumu, Latvijā ik gadu rudens un ziemas mēnešos reģistrētā bezdarba līmenis pieaug un šāda situācija tiek sagaidīta arī šogad. Tas tādēļ, ka darba tirgū liela ietekme ir sezonalitātei. Nodarbinātības valsts aģentūras direktore uzsvēra, ka šobrīd aģentūra nav saņēmusi informāciju no darba devējiem, ka tie tieši energoresursu cenu pieauguma dēļ rudens un ziemas mēnešos plānotu atbrīvot darbiniekus.

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad saņēmusi 22 kolektīvās atlaišanas paziņojumus, kas ir mazāk nekā pērn. Kolektīvās atlaišanas paziņojumu pieaugums salīdzinot ar pagājušo gadu gan ir novērojams Lietuvā. Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 ziņojumus par uzņēmumu darbinieku atlaišanu. Par 16 vairāk nekā attiecīgajā šajā pērn. Portāls “tv3.lt” vēsta, ka vairāk nekā 4 tūkstoši strādnieku Lietuvā saņēmuši paziņojumus par atlaišanu, un šis skaits, visticamāk, augs. Kā portālam atzinis “SEB” bankas ekonomists Tads Povilausks, turpinot augt elektroenerģijas un gāzes cenām, sagaidāmi grūti laiki, kurus piedzīvos daudzas ekonomikas jomas un izņēmums nav arī darba tirgus.

Kaimiņvalstī Lietuvā bezdarba rādītāji par otro ceturksni liecina, ka bezdarba līmenis Lietuvā turpina stabili samazināties. Otrajā ceturksnī tas bija 5,2% līmenī. Samazinājumu izraisīja ārkārtīgi pieaugušais nodarbināto skaits, kā arī sieviešu aktīva līdzdalība darba tirgū. Vislielākā darbaspēka izaugsme noverota pakalpojumu sektorā.

Savukārt Igaunijā 2020.gadā bezdarba līmenis sasniedz 8%, bet šī gada sākumā bija krities. Otrajā ceturksnī, lai gan nedaudz, bet tas atkal ir pieaudzis. To sarunā ar Latvijas Radio atzina “Luminor” bankas ekonomists Igaunijā Lenno Ūskula.

Pašreizējā situācijā šāds bezdarba līmenis esot pieņemams, jo tas ejot roku rokā ar augsto nodarbinātības līmeni, skaidro ekonomists. Viņš norāda, ka bezdarba līmeņa paaugstināšanos veicina ekonomikas struktūras izmaiņas. Ūskula sacīja, ka jau vasarā esot pieredzētas atlaišanas kokrūpniecības nozarē. Precīzi dati par apmēru vēl gan neesot. Esot arī novērojams, ka arvien mazāk jaunu darbinieku tiek pieņemts startapu sektorā. Taču plašas darbinieku atlaišanas vismaz līdz ziemai, kad būs redzami enerģijas rēķini, viņš neprognozē.

Ekonomists paredz, ka tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs nedaudz, līdz 6% ī gada beigās un līdz 7% nākamā gada beigās. Bezdarba līmenis kāps, līdz nesāks kāpt iekšzemes kopprodukts un tas varētu notikt pavasarī, piebilst Ūskula.