Nākamajā nedēļa Latvijā notiks Nodarbinātības valsts aģentūras rīkota akcija “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti”, mēģinot savest uzņēmējus kopā ar cilvēkiem ar invaliditāti, tādā veidā iekļaujot viņus darba tirgū. Lai gan pasākumi ir, tomēr joprojām šai bezdarbnieku grupai darbu atrast ir grūti.

Dainis Pīrāgs dzīvo Rēzeknē, pirms teju trīsdesmit gadiem nokļuva autoavārijā un ieguva kustību traucējumus. Vīrietis tagad pārvietojas ratiņkrēslā. Dainis atzīst, ja nav paziņu, darbu atrast ir grūti. Dainis stāsta, ka aizsūtot 20 pieteikumus darbam, nav saņēmis nevienu atbildi gan norādot, ka ir kustību traucējumi, gan to nenorādot. Darba devēji lielākoties nav gatavi cilvēkiem ar invaliditāti.

“Atklāti acīs jau neviens nesaka, ka mēs tādus cilvēkus neņemam,” stāsta Dainis.

Darbā neņem, jo nav pielāgotas infrastruktūra, piemēram, darba vieta ir otrajā stāvā un ēkā nav lifta. Tāpat arī psiholoģiski, citādais biedē.  To, ka cilvēkiem ar invaliditāti darbu atrast ir grūti,  apliecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Vineta Leončika.

“Četrpadsmit ar pusi procenti ir personas, kurām ir noteikta invaliditāte, protams, dati liecina, ka personām ar invaliditāti, šis darbā iekārtošanās laiks ir ilgāks, nekā tiem bezdarbniekiem, kuriem nav noteikta šī invaliditāte, tāpat dati liecina, ka vidēji katru gadu vairāk kā trīs tūkstoši aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki ar invaliditāti iekārtojas darbā,” norāda Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Vineta Leončika.

Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiālē vairāk nekā tūkstotim bezdarbnieku ir invaliditāte. No kopējā bezdarbnieku skaita tie ir ap divdesmit četriem procentiem. Bezdarbniekiem ar invaliditāti ir tādas pašas iespējas piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajos pasākumos, kā ikvienam bezdarbniekam. Tomēr populārākais pasākums, kas vērsts tieši uz bezdarbniekiem ar invaliditāti, ir subsidētās darba vietas. Šobrīd Rēzeknes filiālē šādas darba vietās nodarbināti vairāk nekā 60 cilvēku. Pasākums nodrošina darbu uz diviem gadiem, pēc diviem gadiem darba devējs var izlemt, vai viņam vakanci saglabāt un konkrēto darbinieku nodarbināt.

“Tendence ir tāda, ka paliek mazāk par pusi, jo, tomēr starp tiem darba devējiem, ir stereotipi par cilvēkiem ar invaliditāti,”  atzīst Rēzeknes filiāles vadītājas vietniece Svetlana Purmale.

Arī Dainis Pīrāgs šobrīd ir iesaistījies šajā pasākumā, ir lietvedis, strādā gan no mājām, gan dodas uz uzņēmumu.  Pienākumos ietilpst dokumentu sakārtošana, reģistrēšana, noformēšana.

“Pārsvarā jau visur tā, tevi pieņem darbā uz diviem gadiem, beidzas projekts, atkal tu aizej projām no tās aprites, gadu tev nedrīkst piedalīties un pēc gada atkal meklē darba devēju, kas tevi pieņems.”

Dainim Pīrāgam šis ir jau trešais pasākums. Vīrietis ir pārliecināts, ka uzņēmējus biedē arī tas, ka cilvēku ar invaliditāti ir sarežģītāk atbrīvot no darba.

“Lai dabūtu darbu principā vajag mainīt darba likumu, jo neviens uzņēmējs negrib ņemt, riskēt. Viņš pieņems cilvēku ar kustību traucējumiem, invaliditāti, tas ir tāds slogs, ja gadījumā nepilda darbu, slimo bieži, neiet uz darbu, tad praktiski nav iespējams dabūt viņu no darba prom. Ja viņu atlaiž, sākas tiesas darbi, un neviens uzņēmējs negrib riskēt.”

Lai mazinātu stereotipus un cilvēkus ar invaliditāti tuvinātu darba devējiem un otrādi, Nodarbinātības valsts aģentūra nākamās nedēļas garumā rīko akciju “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti uzņēmumos”, kad bezdarbniekiem ar invaliditāti būs iespēja apmeklēt uzņēmumus.  Kopumā Latvijā šim pasākumam pieteikušies 69 uzņēmumi, aktivitāte no uzņēmējiem varētu būt lielāka, atzīst Nodarbinātības valsts aģentūrā, tomēr, vērtējot citus gadus, tā pieaug.