Atbildīgās iestādes pagājušajā nedēļā beidzot ir spējušas vienoties par to, kā notiks “ABLV Bank” pašlikvidācijas process. Vairāki mēneši bija nepieciešami, lai izstrādātu metodiku, kā atsijāt godīgos klientus no iespējamiem naudas atmazgātājiem. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš ir paziņojis par nepieciešamību reformēt arī visu sistēmu cīņai ar naudas atmazgāšanu un banku uzraudzību. Līdzīgas diskusijas kopš rudens notiek arī Eiropas Savienības līmenī.

Skandāli ar “Danske Bank” Igaunijas filiāli, ING banku Nīderlandē, “Pilatus” banku Maltā un, protams, ar “ABLV Bank” Latvijā lika arī Briselei pievērst lielāku uzmanību cīņai ar naudas atmazgāšanu. Tādēļ rudenī tapa priekšlikums daļēji centralizēt uzraudzības procesu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis stāsta, ka, ņemot vērā daudzos un dažādos naudas atmazgāšanas skandālus Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija jau pirms kāda laika ir nākusi klajā ar priekšlikumu, kas paredz [piešķirt] lielākas pilnvaras cīņā ar naudas atmazgāšanu tā saucamajām Eiropas uzraudzības iestādēm, konkrēti Eiropas Banku iestādei.

Dombrovskis saka, ka diskusijas par jauniem priekšlikumiem ir pavirzījušās jau diezgan tālu, un viņš cer, ka jaunā kārtība tiks apstiprināta vēl pirms maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Ko tad ietver piedāvātā reforma? Pašreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu ir pilnībā atstāta dalībvalstu kompetencē. Latvijā ar to nodarbojas Kontroles dienests. Tagad tiek piedāvāts Eiropas Banku iestādei uzņemties kontroles dienestu pārraudzību. Un, ja kādas valsts uzraugi nereaģēs uz Briseles signāliem par problēmām vienā vai otrā finanšu iestādē, Eiropas Banku iestāde varēs pati spert soļus.

Tomēr nebūt ne visi ir pārliecināti, ka jaunā divpakāpju kārtība būs efektīva. Novembrī Briseles domnīca “Bruegel” publicēja pētījumu par cīņu ar naudas atmazgāšanu. Viens no šī dokumenta autoriem ir Džošua Kiršenbaums, kurš iepriekš ir strādājis ASV FinCEN iestādē. Kā zināms, tieši šī ASV Finanšu ministrijas pakļautībā esošā organizācija, savulaik nāca klajā ar AB LV bankai liktenīgo ziņojumu.

Kiršenbaums uzskata, ka naudas atmazgātāji mēdz ar nolūku izvēlēties komercbankas mazās valstis, kuru uzraugiem ir grūtāk izsekot milzīgām naudas plūsmām. Tāpat Kiršenbaums saka, ka bankas, caur kurām plūst netīrā nauda, mēdz būt visai ietekmīgas. To īpašnieki var mēģināt uzpirkt arī politiķus. Tādēļ šādas iestādes vietējā līmenī ir grūti stingri kontrolēt.

Tādēļ “Bruegel” domnīcas pētījumā tiek piedāvāts veidot nevis divpakāpju uzraudzību, bet gan vienu centralizētu Eiropas Savienības līmeņa aģentūru, kurai varētu būt filiāles dalībvalstīs. Šādai iecerei gan ir daudz pretinieku, it sevišķi no tādām lielām valstīm, kā Vācija. Tās parasti uzskata, ka pašas spēj labāk uzraudzīt notiekošo savā teritorijā.

Tomēr vismaz vienā jautājumā visi, šķiet, ir vienisprātis – cīņu ar naudas atmazgāšanu ir jāuzlabo. To minētā pētījuma prezentācijā labi noformulēja Tobiass Makijs, Eiropas Komisijas Finanšu stabilitātes un finanšu pakalpojumu ģenerāldirektorāta eksperts.

Savukārt mūsu valsts politiķi Briselē nesen rosināja aktīvāk šajā jomā izmantot jaunās tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu. Jo cilvēkiem, atšķirībā no datoriem, mēdz būt grūti izsekot zibenīgiem starpvalstu naudas pārskaitījumiem.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.