Covid-19 vakcīnas izstrādātāji pelna miljardus

Sākoties Covid-19 pandēmijai, pasaule tika brīdināta, ka vakcīnu izstrāde parasti aizņem krietnu laiku, tādēļ arī šoreiz var nākties gaidīt ļoti ilgi. Tomēr jau pērnā gada nogalē dzirdējām pirmās pozitīvās ziņas un tagad daudzviet jau sākusies vakcinācija. Pasaulei kopumā vakcīnu iegūšana ir kā cerības stars, kas norāda uz iespējamo pandēmijas beigu sākumu, tikmēr vakcīnu izstrādātājiem tā ir lieliska iespēja nopelnīt. Tiesa, uzņēmumi nebūt nevēlas, lai tos uztvertu kā labuma guvējus no globālās krīzes.

Ņemot vērā to, ka vakcīna valstīm bija steidzami nepieciešama, valdības un donori ir iztērējuši miljardiem eiro, lai vakcīnas izstrādātu un tiktu pārbaudīta to drošība un efektivitāte. Kā vēsta raidsabiedrība BBC, saskaņā ar zinātnes datu analīzes uzņēmuma “Airfinity” decembra datiem valdības visā pasaulē šim nolūkam ir piešķīrušas vismaz 6,5 miljardus mārciņu. Savukārt bezpeļņas organizācijas ir sniegušas gandrīz 1,5 miljardus mārciņu.

Finansiāli šos centienus atbalstījušas arī filantropu organizācijas, piemēram, “Geitsu fonds”, kā arī atsevišķas personas, tostarp elektroniskā tirdzniecības milža “Alibaba” dibinātājs Džeks Ma un kantrī mūzikas zvaigzne Dollija Pārtone.

“Airfinity” decembra dati liecina, ka, piemēram, “AstraZeneca” vakcīnas izstrādē pārliecinoši lielākā daļa no vairāk nekā 8 miljardiem mārciņu ir privāto kompāniju līdzekļi, bet britu un amerikāņu valdības vakcīnas izstrādei atvēlējušas nelielu daļu. Arī ASV farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un Vācijas uzņēmuma “BioNTech” gadījumā ir līdzīgi. Ķīnas kompānijas “SinoVac” vakcīnu pilnībā sponsorējušas privātās kompānijas. Kompānijas “Johnsons&Johnson” gadījumā valdības un privāto kompāniju līdzekļi sadalās salīdzinoši līdzvērtīgi, savukārt “Novavax” un “Curevac” gadījumā līdzekļi teju pilnībā avēlēti no valdībām. ASV uzņēmuma “Moderna” vakcīnas izstrādi segusi Savienoto Valstu valdība.

Jāpiebilst, ka sākoties vakcīnu izstrādēm, privātās kompānijas nebūt nesteidza šim procesam atvēlēt savus līdzekļus, jo vakcīnu izstrādes process pagātnē nebūt nav bijis ātrs. Kā vēsta BBC, gripas pošu tirgus vērtība ir vairāki miljardi dolāru gadā. Tas liekot domāt, ka, ja Covid-19, tāpat kā gripa, ir uz palikšanu un vakcinācija būs nepieciešama ik gadu, uzņēmumiem, kas nāktu klajā ar visefektīvāko un pēc iespējas lētāku vakcīnu, vakcīnas izstrāde varētu būt izdevīga.

BBC apkopotie dati liecina, ka pašlaik dārgākā ir “Moderna” vakcīna. Viena tās deva maksā no 25 līdz 37 ASV dolāriem. Tai seko”Sinovac” vakcīna, “Sanofo/GSK”, bet ceturtajā vietā ir “Pfizer” un “BioNTech”. Piektajā vietā atrodas “AstraZeneca” vakcīna, kuras deva maskā no 4 līdz 8 ASV dolāriem. Tas gan nenozīmē, ka šīs cenas ir fiksētas. Parasti farmācijas uzņēmumi dažādās valstīs iekasē atšķirīgas summas atkarībā no tā, ko valdības var atļauties. Piemēram, “AstraZeneca” iepriekš paustais solījums saglabāt zemas cenas attiecas tikai uz “pandēmijas laiku”.

Kā vēsta BBC, investīciju analītiķi ir pārliecināti, ka vairāki farmācijas uzņēmumi vakcīnu izstrādes dēļ šogad gūs ievērojamu peļņu. Volstrītas analītiķi paredz, ka vismaz divi no tiem - “Moderna” un “Pfizer” un “BioNTech” šogad kopā vien nopelnīs vismaz 32 miljardus ASV dolāru. “Pfizer” un “BioNTech” pieļauj, ka šogad peļņa no vakcīnas pārdošanas sasniegs aptuveni 15 miljardus ASV dolāru, bet ieņēmumi varētu būt mērāmi ap 60 miljardiem ASV dolāru. Peļņa tikšot dalīta uz pusēm.

Izskan ne mazums bažu par to, ka uzņēmumi vēlas nopelnīt uz nelaimes rēķina un arī pašas kompānijas, protams, nevēlas tikt uztvertas kā labuma guvējas no šīs globālās krīzes.

Paralēli finansiālajiem ieguvumiem, jāpiebilst, ka farmācijas kompānijas iegūst arī daudz plašāku atpazīstamību. Kaut vai par “Moderna” pirms pandēmijas zināja vien retais. Kā norāda eksperti, tālākā farmācijas uzņēmumu nākotne atkarīga no vairākiem faktoriem. Proti, cik daudz veiksmīgu vakcīnu tiks izstrādāts, cik ilgi turēsies imunitāte un cik labi izdosies vakcīnu devas saražot un izplatīt. Piemēram, ietekme ilgtermiņā būs vairāk saistāma ar uzņēmumu reputāciju.

Zinātnes datu analīzes uzņēmuma “Airfinity” vadītājs Rasmuss Behs Hansens BBC norādījis, ka industrija jebkurā gadījumā būs ieguvēja, un tā būs viena no labajām lietām, ko šī pandēmija būs devusi. Viņš sagaida, ka nākotnē valdības ieguldīs pandēmijas stratēģijās tāpat, kā tās tagad to dara aizsardzībā, saredzot šādus izdevumus kā nepieciešamību.