Darba spēka problēma ir aktuāla gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā

Tāpat kā Latvijā, arī citās Eiropas Savienības valstīs tiek domāts, kā risināt darbaspēka trūkuma problēmu. Sabiedrības noveco, dzimstības līmenis kopumā ir zems. Dažādās valstīs situācija ar darbaspēka trūkumu ir atšķirīga. Viens no risinājumiem ir imigrācija. Latvijā darbaspēka imigrācijas politika un sistēma tiek vērtēta kā konservatīva un izskan, ka tajā ir, ko uzlabot. Ir arī citas lietas, ko Latvija var darīt, lai spētu saglabāt ekonomiskās izaugsmes tempus.

Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā Vācijā līdz 2060.gadam samazināsies par apmēram trešdaļu. Tādēļ Eiropas lielākās ekonomikas darba tirgum vidējā līdz ilgā termiņā būs nepieciešami aptuveni ceturtdaļmiljons imigrantu gadā. Pie šādiem secinājumiem nonākts vācu domnīcas “Bertelsmann Stiftung” pirms nedēļas publicētā pētījumā. Turklāt liela daļa imigrantu būs jāpiesaista no valstīm ārpus Eiropas Savienības, tā kā migrācija starp bloka valstīm, gaidāms, samazināsies, jo dzīves līmenis tajās uzlabojas, un būs mazāk iemeslu doties uz Vāciju.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norāda, ka kopumā Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaits nedaudz turpinās augt, taču vienlaikus atšķirīgās valstīs ir vērojamas diezgan atšķirīgas tendences.

2017.gadā Eiropas Savienība kopumā darbam uzņēma vienu miljonu citu valstu pilsoņu. Vairāk nekā puse – ukraiņi, 580 tūkstoši. Tad seko Indija, ASV un Baltkrievija, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Bet Latvijā 2017.gadā izsniegtas 2158 uzturēšanās atļaujas.

Austers min piemērus, kā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos cīnās citas Eiropas valstis. Savukārt Meņģelsone uzskaita jomas, kur Latvija pati var darīt vairāk. Piemēram, mobilitātes programmu attīstīšana, lai to Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kur bezdarbs lielāks, atvieglotu iespējas strādāt citur valstī. Remigrācijas veicināšana. Robotizācija un digitalizācija, kur gan ir gan savi plusi, gan mīnusi. Arī publiskā sektora samazināšana un šo speciālistu atbalstīšana pārejā uz privāto sektoru.

Runājot par viesstrādniekiem, Latvijas Darba devēju konfederācija ir par kontrolētu viesstrādnieku piesaistes kārtību. Tā ir vajadzīga, lai īstermiņā mazinātu darbaspēka trūkumu, īpaši sezonālo. Tomēr imigrācijas sistēmā vēl ir ko uzlabot, saka Meņģelsone. Viņa arī norāda, ka vajadzētu daudz aktīvāk motivēt ārvalstu studentus, lai viņi pēc studijām paliek Latvijā – vai nu strādāt vai uzsāk komercdarbību.

Austers vērtē, ka Latvija piekopj ļoti konservatīvu imigrācijas politiku, un, sabiedrībai novecojot, brīdina, ka tam būs ietekme uz ekonomiku. Tuvāko desmit gadu Latvijas iekšzemes kopprodukts var neiegūt tuvu 29 miljardiem eiro, saka Austers.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.