Valdība par dīkstāves pabalstiem šonedēļ lēma divas reizes. Vispirms pabalstus piešķīra koronavīrusa krīzes visvairāk skartajām nozarēm, vakar, 26.martā, nolēma, ka dīkstāves pabalstus varēs saņemt visu nozaru pārstāvji. Samazinātas arī prasības par uzņēmuma apgrozījuma kritumu.

Ja sākotnēji pabalstus plānoja piešķirt tiem uzņēmumiem, kam apgrozījuma kritums, salīdzinot ar 2019. gada martu, bija 50%, tad tagad dīkstāves pabalstus varēs saņemt, ja apgrozījums krities par 30%, eksportējošiem uzņēmumiem - par 20%. 26.martā Valsts ieņēmumu dienests bija saņēmis 242 uzņēmēju iesniegumus par 1436 darbiniekiem.

Dīkstāves pabalstus izmaksā tādos gadījumos, kad ekonomikā ir būtiskas, bet īslaicīgas grūtības. Šobrīd tos paredzēts maksāt par laiku no 14. marta līdz 14. maijam, kamēr valstī ir ārkārtas situācija. Latvijas bankas ekonomists Uldis Rutkaste stāsta, ka dīkstāves pabalstus maksā arī citās Eiropas valstīs.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Edmunds Valantis skaidro, kāpēc vakar valdība pieņēma lēmumu atbalstīt nevis atsevišķas nozares, bet visas.

Nemainīsies divas lietas – dīkstāves pabalsts būs 75% apmērā no darba algas, bet ne lielāks par 700 eiro, no šīs summas nebūs jāmaksā nodokļi. Tāpat tiks atbalstīti tikai tie uzņēmumi, kas līdz šim godprātīgi maksājuši nodokļus. To šonedēļ programmā "Labrīt" skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu kontroles pārvaldes direktore Santa Garanča.

Uzņēmēji dīkstāves pabalstu pieteikumus var iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā. Līdz 25. aprīlim to var izdarīt par martu un aprīli, par maiju – līdz 25. maijam. VID iesniegumus izvērtēs piecu darba dienu laikā un naudu pārskaitīs uz darbinieka kontu. Ekonomikas ministrija prognozē, ka dīkstāves pabalstos varētu izmaksāt līdz 130 miljoniem eiro.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.