Ja darba roku trūkums ēdināšanas nozarē bija aktuāls vēl pirms pandēmijas, tad pandēmijas laikā šīs jomas darbinieku rindas kļuvušas vēl retākas. Jau pagājušajā ziemā, kad ēdināšanas uzņēmumi pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ nedrīkstēja viesus uzņemt klātienē, nozarē strādājošie pārprofilējās, bet nu aizvien vairāk darbinieku pieņem lēmumu doties strādāt uz ārzemēm.

Restorāna "35. līnija" šefpavārs un īpašnieks Lauris Aleksejevs akcentē, ka darbinieku aizplūšanu uz ārvalstīm veicina divi faktori – neziņa par rītdienu un fakts, ka Latvijas ēdināšanas uzņēmumi gan sezonalitātes, gan ierobežojumu dēļ nevar nodrošināt darbiniekiem pietiekami daudz darba stundu.

Faktu, ka ar darbinieku aizplūšanu uz ārvalstīm saskaras ne viens vien ēdināšanas jomā strādājošs uzņēmums apliecina arī Latvijas Restorānu biedrības (LRB) veiktā aptauja. Proti, tajā piedalījās 137 ēdināšanas uzņēmumi. 46% no tiem atzina, ka uz ārzemēm ir devušies vismaz 3 darbinieki, bet 19% uzņēmumu pametuši un peļņā ārpus Latvijas aizbraukuši no 3 līdz 6 darbiniekiem. Ir arī tādi uzņēmumi, kuros vairāk nekā 10 cilvēku izvēlējušies doties prom no valsts, stāsta Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Jenzis teic, ka pastāv milzīgs risks, ka pandēmija ēdināšanas nozari pamatīgi iedragās, un noteikti būs tādi, kas šo krīzi arī nepārvarēs. Attiecībā uz darbiniekiem un to piesaisti, Jenzis prognozē, ka darba algas būs jāceļ neizbēgami.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka ēdināšanas nozare nav pati pievilcīgākā atalgojuma ziņā un, viņaprāt, šajā krīzē daudzi pārprofilējās. Ekonomists prognozē, ka algu celšana būs neizbēgama.

Strautiņš teic, ka pandēmija būs paātrinājusi nenovēršamo un savā ziņā arī vēlamo. Ekonomists prognozē, ka ēdināšanas nozarei būs jāturpina meklēt darbinieki starp studentiem, kas ir mūžīgs resurss, kā arī imigrācija spēlēs aizvien lielāku lomu.