Eiropas Centrālā banka jūlijā sākusi pilotprojektu iespējamajai digitālā eiro izstrādāšanai. Digitālais eiro būtu eiro monētu un banknošu elektroniska versija, kas tiktu glabāta digitālā makā, un līdz ar to eirozonas pilsoņiem pirmo reizi varētu būt konti Eiropas Centrālajā bankā. Digitālo valūtu šobrīd pēta un gatavojas ieviest daudzas pasaules lielvalstis. Kā uzsver Latvijas Bankas Komunikācijas pārvaldes vadītājs Ivars Svilāns, ja Eiropai nebūs savas digitālās valūtas, tad ģeopolitiskie un stratēģiskie riski būs lieli. Tiesa, jautājums vairs nav - vai digitālais eiro mūsu virtuālajos maciņos ieripos, bet gan kad tas notiks un kāds digitālais eiro būs.

 Domas par šādu digitālo eiro gan nebūt nav radušās pēkšņi. Izpētes darbi notikuši jau iepriekš, veikta arī aptauja, lai noskaidrotu cilvēku vēlmes. Pirmā fāze noritējusi ļoti lielā tempā. Latvijas Bankas Komunikācijas pārvaldes vadītājs Ivars Svilāns:

“Svarīgākās prasības iedzīvotājiem Eiropā ir, lai digitālais eiro nodrošinātu darījumu privātumu, ko teica apmēram 41%. Un saraksta augšgalā ir arī vēlme pēc drošiem maksājumiem ar aptuveni 17% un digitālā eiro izmantojamība visā Eiropā – apmēram 10% cilvēku tas ir svarīgi.”

Kā uzsver Eiropas Centrālā banka, digitalizācija skārusi visas dzīves jomas un mainījusi maksājumu veikšanas veidus. Jaunajā laikmetā digitālais eiro nodrošinātu to, ka eirozonas iedzīvotāji saglabā bezmaksas piekļuvi vienkāršam, vispārpieņemtam, drošam un uzticamam maksāšanas līdzeklim. Ivars Svilāns: “Šobrīd eiro mēs redzam divās formās – viena forma ir mūsu maciņos kā banknotes un monētas un otra forma ir musu bankas kontos kā komercbankās esošie naudas līdzekļi, arī digitāla nauda. Savukārt ar digitālo eiro ir domāts, ka tā būtu centrālo banku radīta digitāla nauda, kas nevis aizstātu iepriekšējās formas, bet papildinātu to, lai tas būtu drošs, pieejams maksājumu līdzeklis un faktiski visdrošākā no naudas formām.”

Digitālā eiro nozīmi iepriekš izklāstījusi arī Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, kas piebildusi, ka virzībai jābūt ātrai, bet piesardzīgai:

“Pirmkārt, digitālā eiro izpēte ir reakcija uz pieprasījumu un tas ir tas, ko pandēmija ir paātrinājusi. Esam visā Eiropā novērojuši pieaugošu pieprasījumu pēc bezkontakta, ātriem maksājumiem un dažāda veida digitālo maksājumu pieaugumu. Otrkārt, tas var būt ātrāks, lētāks un drošāks maksājuma veids.

Un ja tas var nodrošināt suverenitāti, kā arī labu kontroli pār monetāro politiku, par ko esam pārliecināti, ka tas ir iespējams, tad tie visi ir labi iemesli, lai izpētītu digitālā eiro virzību uz priekšu.”