Ķīnas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laikposmu pērn pieaugusi par 0,4%, tādējādi reģistrēta vājākā izaugsme pēdējos divos gados. Vēl pirmdien Ķīnas centrālā banka pirmo reizi septiņu mēnešu laikā samazināja bāzes procentu likmi, tādējādi cenšoties atbalstīt pasaulē otru lielāko ekonomiku un valsts nekustamo īpašumu sektoru. Centrālā banka bāzes procentu likmi samazināja no 3,75% (procentpunktiem) līdz 2,75% (procentpunktiem).

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē tika veiktas janvārī, kad tā tika samazināta no 3,8% (procentpunktiem). Ķīnas Statistikas biroja jaunākie dati liecina, ka gan rūpniecības, gan mazumtirdzniecības apjoms valstī šogad jūlijā reģistrējis izaugsmes tempa palēnināšanos. Rūpniecības produkcijas apjoms Ķīnā jūlijā gada griezumā palielinājās par 3,8%, bet analītiķi bija prognozējuši, ka rūpniecība pieaugs par 4,6%. Tikmēr mazumtirdzniecības apjoms Ķīnā jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par 2,7%, bet analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība valstī palielināsies par 5%.

Kamēr eksporta apjoms jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par 18%, imports jūlijā gada griezumā pieaudzis vien par 2,3%. Vienlaikus imports no Krievijas palielinājies par 49,3%, bet eksports - par 22,2%. Savukārt eksports uz Eiropas Savienības dalībvalstīm jūlijā pieaudzis par 23,2%, bet imports no bloka valstīm sarucis par 7,4%.

Saistībā ar to, ka Ķīnas ekonomikas atveseļošanās nenotiek tik labi, kā cerēts, pirmdien par vairāk nekā pieciem procentiem saruka arī naftas cenas. Ķīnas Nacionālais statistikas birojs brīdināja, ka stagflācijas risks pasaules ekonomikā pieaug, un pamats iekšzemes ekonomikas atveseļošanai vēl nav stabils. Ar stagflāciju domāta ilgstoši augsta inflācija apvienojumā ar bezdarba pieaugumu un vāju izaugsmi.

Ķīnas ekonomiku negatīvi ietekmējusi koronavīrusa izplatības saasināšanās un nulls kovida politika, ieviešot ātrus un stingrus ierobežojumus vīrusa izplatības apturēšanai. Tas bojā uzņēmējdarbības aktivitāti un patēriņa atjaunošanos. Tāpat ir problēmas Ķīnas nekustamo īpašumu sektorā. Proti, daudzi mājokļu pircēji aptur hipotēkas maksājumus, protestējot pret aizkavēšanos jauno mājokļu pabeigšanā. Dažās pilsētās dzīvokļu īpašnieki, ignorējot brīdinājumus, nolēmuši ievākties tajos kamēr dzīvokļi vēl nav pabeigti. Lūk, ko raidsabiedrībai BBC stāsta viens no viņiem.

Problēmas saredz vairāki aģentūras „Bloomberg” ekonomisti. Analītiķi norāda, ka daži vadošie augusta rādītāji liecina, ka Covid dēļ ekonomika varētu būt vēl sliktāka nekā jūlijā. Citi apgalvo, ka procentu likmes samazinājums ir skaidrs signāls ekonomikas lejupslīdei. Analītiķu ieskatā ir jāveic izmaiņas gan Covid politikā, gan nekustamo īpašumu jomā. Ir nepieciešami agresīvāki pasākumi un plaša mēroga stimuli, lai radītu vairāk darbavietu un atbalstītu pašnodarbinātos, kā arī, lai mazinātu ienākumu zaudējumus. Helēna Cjao, „Bank of America” Ķīnas galvenā ekonomiste izcēla vājo pieprasījumu.

Nedienas Ķīna, protams, atstāj ietekmi arī uz globālo ekonomiku. Tā, piemēram, ņemot vērā inflācijas pieaugumu un ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos ASV un arī Ķīnā, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam. SVF prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, kas ir par 0,4 procenta punktiem mazāk nekā tika lēsts aprīlī. Nākamā gada pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze samazināta par 0,7 procenta punktiem līdz 2,9%.

SVF prognozē, ka Ķīnā IKP pieaugums būs 3,3% un nākamgad ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 4,6%. Salīdzinot ar aprīlī publicētajām SVF prognozēm, tas ir attiecīgi par 1,1 un 0,5 procenta punktiem mazāk.