Investīciju piesaiste Latvijā: daudzi projekti īstenojas reģionos

Pagājušā gada skandāli finanšu sektorā, piemēram, Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas neglaimojošais „Moneyval” ziņojums, satricināja Latvijas reputāciju. Eksperti bažījās, ka tas var ietekmēt investīciju piesaisti, līdz ar to arī visu Latvijas ekonomiku. Tagad, atskatoties uz pērno gadu un šī gada sākumu, speciālisti vairs nav tik pesimistiski.

Neskatoties uz politiķu bažām, pagājušais gads Latvijai investīciju ziņā ir bijis diezgan pozitīvs, stāsta Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Protams, situācijā, kad jārunā par ārējā pieprasījuma bremzēšanos, eksperte prognozē, ka, visticamāk, investoru riska apetīte samazināsies. Nākotnes izredzes būs neskaidras un tas potenciālajiem investoriem var likt nogaidīt. Taču šī gada sākums bažas liek atlikt malā. Lai gan dati par piesaistītajām investīcijām vēl nav pieejami, Latvijas Bankas eksperte saka, gads sācies labi. Un arī daudzi investīciju projekti ir uzsākti iepriekš un turpināsies. Piemēram, uzņēmuma „Orkla” konfekšu un cepumu ražotņu būve. Arī kokapstrādes nozarē pērn daudz investēts.

Eksperte uzsver, ka daudzi projekti ir sākti un plānojas reģionos. Rutkovska min vērienīgākos šogad pieteiktos investīciju projektus: Madlienā ir plānots būvēt jaunu olu un to produktu ražotni, Stopiņu novadā ir sākta jauna industriālā parka būvniecība, “Dobeles dzirnavnieks” plāno ieguldīt Baltijā lielākas bioloģisko graudu pārstādes infrastruktūras izveidē.

Ārvalstu tiešās investīcijas uz kopējo to apjomu atstāj mazu iespaidu. Pamatā Centrālās Bankas eksperte runā par pašu finansējumu un projektiem.

Runājot par situāciju ar ārvalstu investoru ieplūšanu, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Mārtiņš Panke saka, to nereti ietekmē dažādi, brīžiem pat pretēji vērsti faktori. Panke īpaši izceļ nekustamo īpašumu jomu, kur redzama attīstība, kaut vai pastaigājoties par Rīgu redzams, kā attīstās tirdzniecības centri, tiek būvētas jaunas viesnīcas un biroju centri. Bet investīcijas ienāk arī ražošanā.

No otras puses ir ar finanšu sektora satricinājumu saistītie riski, kas daļai investoru licis nogaidīt, iepriekš Latvijas Bankas ekonomistes teiktajam piekrīt Panke. Tomēr šie satricinājumi pagaidām būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tātad arī uz iedzīvotāju maciņiem, nav atstājuši, saka Panke.

Arī Latvijas Bankas eksperte Rutkovska saka, izaugsme, iespējams, ilgi neturpināsies. Jo patlaban tas galvenais finansējums pašreiz realizētajiem investīciju projektiem ir vai nu uzņēmumu pašu līdzekļi vai Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Banku kreditēšanas joprojām ir vāja.

Ilgtermiņā Latvijai ir jādomā par efektīvāku investīciju piesaisti. Piemēram, runājot par ārvalstu investīciju piesaisti, Panke saka, ja salīdzina ilgākā laika posmā, kaimiņi Lietuva un Igaunija bijuši veiksmīgāki.

Panke saka, ka Latvijai jādomā, ko var darīt, lai uzlabotu konkurētspēju. Ārvalstu investīciju padome plāno tikties ar valdības pārstāvjiem un runāt par priekšlikumiem. Viens no tiem varētu būt darba spēka piesaiste, jo tā trūkums arī ietekmē investīciju piesaisti.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.