Daudzās Latvijas pilsētās ir vērojams izteikts īres dzīvokļu deficīts. Daudzās pašvaldībās situācija šobrīd ir teju kritiska. Latvijas Lielo pilsētu asociācijā uzskata, ka, ņemot vērā radušos situāciju, valdībai būtu jāturpina virzīt priekšlikums par valsts atbalstu pašvaldībām dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Īres dzīvokļu trūkums ir izjūtams arī Daugavpilī un Rēzeknē. Tā Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Igors Prelatovs atzīst, ka pašvaldības dzīvokļu pietiek, bet pietrūkst dzīvošanai derīgu.

“Pašvaldība katru gadu kārto savus dzīvokļus. Lai padarītu tos derīgus dzīvošanai, tiek veikti kosmētiskie remonti, kapitālie remonti, logu un durvju bloku nomaiņa, ūdensvada pieslēgšana, ja nepieciešams, apkures sistēmu atjaunošana utt. Pašvaldības dzīvokļu sakārtošanā pašvaldība katru gadu iegulda simtus tūkstošu eiro, lai nodrošinātu ar dzīvokļiem savus iedzīvotājus.”

Daugavpils pašvaldības rīcībā patlaban ir 100 brīvi dzīvokļi, kuri pēc statusa “derīgs dzīvošanai” tiks izmantoti palīdzības sniegšanai dzīvokļu jautājuma risināšanā. Patlaban pašvaldība strādā pie savas programmas dzīvokļu iedalīšanai daudzdzīvokļu mājā Gaismas ielā 7.

“Šobrīd Valsts kase ir apturējusi kreditēšanu vairākām pašvaldībām, tai skaitā arī Daugavpilij.

Šodien bija piedāvājumu atvēršana iepirkumā par tiesībām veikt būvdarbus Gaismas ielā 7. Taču tā kā tas nebūs iespējams, patlaban pašvaldība izskata iespēju novērtēt minēto objektu un ar domes lēmumu nodot to pamatkapitālā Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumam, lai tas kā kapitālsabiedrība varētu īstenot šo projektu,”

Savus dzīvokļus pašvaldība izmanto pamatā palīdzot maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm, speciālistiem, kas strādā pašvaldības uzņēmumos vai pašvaldībā. Piedāvājot dzīvokļus, pašvaldība pārsvarā piesaista ārstus, skolotājus. Ik gadus šādā veidā tiek piesaistīts no pieciem līdz desmit speciālistiem, turpina Prelatovs.

“Pašvaldība pozitīvi novērtētu iespēj, ja tās kapitālsabiedrības varētu aizņemties Valts kasē un atbalstīt dzīvojamo ēku renovāciju un jaunu īres dzīvokļu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu īres namu iegādi.”

Arī Rēzeknes pilsētas domes pilsētas saimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Ilze Dundure secina, ka pilsētā pietrūkst brīvu īres dzīvokļu.

Ir divi palīdzības reģistri. Pirmajā reģistrā ir 17 personas, otrajā – 229 personas. Ņemot vērā šo, mēs varam secināt, ka pašvaldībai nav pietiekami brīvu dzīvokļu, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem.

Pirmās kārtas palīdzības reģistrā ir personas, kurām ir piešķirts trūcīgas personas statuss, personas, kuras par parādiem ir izliktas no īrējams dzīvojamās platības vai tai piederoša dzīvokļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu., bērni bāreņi vai bērni, kas palikuši bez vecāku aizgādības, personas, kuras atgriezušās no ieslodzījuma vietas pēc soda izciešanas, pensijas vecuma invalīdi, avārijas stāvoklī esošās mājās un denacionalizētās mājās dzīvojošas personas.

Savukārt otrajā reģistrā ir personas, kas dzīvokļu rindā ir uzņemtas labu laiku iepriekš, kam vairs nav šī statusa, bet nav arī pamata viņus izslēgt no reģistra, stāsta Ilze Dundure.

Pašvaldības bilancē uz šodienu ir 873 dzīvokļi. Praktiski visi tie ir izīrēti. Pamatā tie ir dzīvokļi, kas savulaik nav tikuši privatizēti. Patlaban rindas kārtībā pašvaldība varētu piedāvāt tikai vienu dzīvokli, kurš ir atbrīvojies.”

Ir Rēzeknē arī reģistrs, kurā ir reģistrēti speciālisti, kas gaida īres dzīvokli no pašvaldības. Pašlaik tādi ir divi. Kopš 2016.gada īres dzīvokļus pašvaldība ir piešķīrusi astoņiem speciālistiem.

Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietniece Aija Mazitāne atzīst, ka LLPA ir identificējusi īres dzīvokļu trūkuma problēmu.

“Esam aktualizējuši šo jautājumu tiekoties gan ar iepriekšējo, gan pašreizējo ekonomikas ministru. Redzam, ka valstij būt jāiesaistās un jāsniedz atbalsts pašvaldībām, lai tās var sniegt galvojumus savām kapitālsabiedrībām, lai tās var ņem aizņēmumus īres namu būvniecībai. Jautājums var būt, kas un kā būtu īstenojams, taču galvenais lai izmaksas būtu tādas, lai iedzīvotāji pēc tam to var atļauties. Jo šie speciālisti, kas ir nepieciešami pašvaldībās, viņiem ir nepieciešams lai šie mājokļi būt par pieņemamu cenu.”

LLPA paudusi pārsteigumu par to, ka no 2019.gada valsts budžeta apspriešanas negaidīti tikuši izņemti likuma grozījumi par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

“Jā, jo šajos likuma grozījumos bija paredzēts šis atbalsts mājokļu deficīta risināšanai. Tas no likumprojekta paketes budžeta tika izņemts. Uzskatām, ka nepieciešams aktīvāk strādāt pie tālāka normatīvā regulējuma izstrādes, lai šis atbalsts, kas pašvaldībām ir nepieciešams, arī būtu un šī dzīvojamo īres māju būvniecība varētu notikt.”

Visizteiktākais mājokļu deficīts patlaban ir Valmierā, kas arī ir spērusi pirmos soļus šīs problēmas risināšanā. Taču ar līdzīgām problēmām saskaras arī daudzas citas Latvijas pilsētās, tai skaitā: Rēzekne, Jelgava, Jēkabpils un Ventspils.