Eiropas Savienības dalībvalstis un institūcijas vienojušās par Viseiropas pensiju produkta realizēšanu dzīvē. Tas nodēvēts par Eiropas vienoto tirgu privātajiem pensiju uzkrājumiem. Mērķis ir radīt iespējas iedzīvotājiem privātos uzkrājumus pensijai veidot, izmantojot arī citu valstu pensiju fondus. Tiek solīts vairāk iespēju, lielāka izvēle un izdevīgāki nosacījumi, uzlabojot privāto pensiju tirgu.

Eiropas Komisija pērn nāca klajā ar priekšlikumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu jeb PEPP. Runa ir pensiju sistēmas trešo līmeni, kurā var brīvprātīgi iemaksāt naudu, lai veidotu papildu uzkrājumu savai pensijai.

Eiropas Komisija norāda, ka patlaban Eiropā privāto pensiju tirgus ir sadrumstalots, daudzās valstīs pensiju fondu piedāvājums ir samērā limitēts. Mēdz būt arī samērā augstas izmaksas, līdz ar to atdeve no ieguldījumiem nav tik augsta, kā cilvēki to sagaidītu.

Tādēļ ideja pēc būtības ir, ka vienas valsts pensiju fondi varēs piedāvāt tajos ieguldīt citu valstu pilsoņiem. Proti, iedzīvotājiem būs plašākas iespējas izvēlēties, kur ieguldīt savu naudu pensijai. Piemēram, Zviedrijas pensiju fondos. Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa šo iniciatīvu uzskata par „ļoti pozitīvu pavērsienu”.

Liepiņa norāda, ka priekšlikumu īstenošana dzīvē dos lielāku izvēli patērētājiem, un veicinās lielāku konkurenci ieguldījumu pārvaldes spēlētāju lokā.

Komisijas priekšlikums paredz, ka šo Eiropas līmeņa pensiju produktu varētu piedāvāt, balstoties uz vienu licenci visā Eiropas Savienības teritorijā. Sarunu laikā Eiropas Parlaments un dalībvalstis to gan ierobežoja. Nosacījumi tagad paredz, ka šis pensiju produkts jāpiedāvā vismaz divās dalībvalstīs – tajā dalībvalstī, kur šis produkts pamatā tiek piedāvāts, un vēl vienā. Līdz ar to plāns mazāk ambiciozs, taču tik un tā solis uz priekšu. Liepiņa norāda, ka tas būs pamats diskusijām par Latvijā esošo regulējumu.

Ierosinājumi ir pozitīvi arī kapitāltirgus attīstībai. Saskaņā ar Komisijas datiem tikai 27% Eiropas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 59 gadiem ir pieteikušies uz pensiju produktiem. Biržas “Nasdaq Helsinki” vadītājs Henriks Husmans Latvijas Radio vērtēja, ka Viseiropas pensiju produkta iniciatīvas pienesums kapitāla tirgiem būs tikai blakusefekts.

Cik sekmīgi Viseiropas pensiju produkta attīstīsies? Eiropas Komisija norāda uz diviem kritiskajiem punktiem. Pirmkārt, jautājums, cik aktīvi būs paši pensiju fondi un citi piedāvātāji, vai tās būtu apdrošināšanas kompānijas vai aktīvu pārvaldnieki. Otrkārt, vai dalībvalstis šī produkta izmantotājiem piešķirs tādas pašas nodokļu atlaides, kādas piemēro nacionālajiem pensiju produktiem.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.