Kampaņa “Lai jūra čum un mudž” neiepriecina zvejniekus un nepārliecina zinātniekus

Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. Šāds uzsaukums nebūt neiepriecina zvejniekus, kuriem jau šobrīd nākas saskarties ar vairāku mēnešu mencu nozvejas liegumu, taču arī zinātniekiem šāds aicinājums sabiedrībai nešķiet īsti piemērots, jo šobrīd mencu populāciju vairāk apdraud slimības, mazāk nozveja jūrā.

PDF kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) vides organizācijām ir arī aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā. Par kampaņas būtību, aicinot sabiedrību pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās stāsta PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa.

Tajā pašā laikā PDF pārstāve atzīst, ka šajā jautājumā ir daudz neskaidrību un arī zinātniekiem nav vienots viedoklis par radušos situāciju.

Zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups uzskata, ka vides aizstāvju kampaņas būtība nav īsti pareiza, jo jāpievērš uzmanību mirstības cēlonim. Nerisinot problēmas, kas saistītas ar dabiskās mirstības cēloni, situācija ar mencām neuzlabosies, spriež zinātnieks. Ir mainījusies situācija kopumā – ir samazinājusies zvejniecības ietekme uz mencām, taču palielinājusies dabiskā mirstība. Piemēram, roņi, kas savairojušies jūrā ne tikai apēd mencu, bet vairo parazītus, kas ietekmē mencu.

Tikmēr zvejnieki, kuri mencas zvejo rūpnieciski, par mencu zvejas problēmām runā jau vairāku gadu garumā. Arī viņi novēro, ka mencas jūrā paliek mazāk, ir mazākas izmēros, tās ir grūtāk filēt. SIA „Ervils” palicis tikai viens kuģis, ar kuri zvejo mencu, stāsta uzņēmuma pārstāvis Aigars Laugalis. Izdzirdot aicinājumu nepirkt mencu un zušus, rodas asa pretreakcija, kaut gan neviens nešaubās, ka situācija šobrīd ir sarežģīta.

Līdzās aizliegumiem, nākas domāt, ko darīt ar darba ņēmējiem – zvejniekiem. Kaut arī jau šobrīd pieejamas kompensācijas, pagaidām arī šajā jautājumā ir daudz neskaidrību. Zivju resursu jautājums jūrā šobrīd ir jāskata daudz plašāk, ir mainījusies situācija, kurai būs jāpielāgojas gan zvejniekiem, gan labākie risinājumi jāmeklē zinātniekiem. Kā tieši tas varētu notikt, precīzas atbildes pagaidām nav nevienam.