Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības SWIFT sistēmas nosaukums atkal parādījies vairākos ziņu virsrakstos. Šoreiz saistībā ar potenciālo Krievijas izslēgšanu no šīs sistēmas, kas varētu notikt, ja Kremlis īstenos atkārtotu militāru iebrukumu Ukrainā. Tomēr atsevišķu amatpersonu un ekspertu vēlme Krievijai tikt atslēgtai no šīs sistēmas nebūt nav uzradusies vien tagad un brīdinājumi, ka šāds solis varētu tikt sperts, ir pausti jau agrāk. Kas ir SWIFT un vai Krievijas atslēgšana no šīs sistēmas būtu sāpīgs trieciens valstij?

Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības SWIFT sistēma ir līdzīga internetam, kurā iekļautas 11 000 finanšu iestādes pasaulē, kas nodrošina finanšu darījumus. Tā saslēdz pasaules valstis, lai nodrošinātu ātru un ērtu norēķināšanos, skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piemērs ar atslēgšanu no SWIFT sistēmas atrodams jau pirms desmit gadiem – 2012.gadā. Toreiz par ANO kodolprogrammas rezolūcijas pārkāpšanu no SWIFT tika atslēgta Irāna, un rietumvalstu sankcijas radīja šīs valsts ekonomikai smagu triecienu. Sistēmai tika liegts apkalpot Irānas bankas, lai panāktu atteikšanos no kodolieroču izgatavošanas. Runas par Maskavas atslēgšanu no sistēmas nebūt nav jaunas. Jo arī pēc 2014.gadā īstenotā Krievijas iebrukuma Ukrainā izskanēja aicinājumi šādu sankciju piemērot. Tiesa, ASV un Eiropas sabiedrotie izslēdza iespēju atslēgt Krieviju no sistēmas, pamatojot lēmumu ar to, ka tas būtu saistīts ar ievērojamiem zaudējumiem.

Tagad runas par atslēgšanu no sistēmas ir aktualizējušās Krievijas radīto drošības draudu kontekstā. Krievijas atslēgšana no SWIFT tiek minēta kā viena no potenciālajām sankcijām. Arī Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melņiks vēl pirms dažām dienām uz to aicinājis. Bet cik smagas šīs sekas varētu būt? Kā 2015.gadā izteicās toreizējais Polijas ārlietu ministrs Gžegožs Shetina, sankciju kontekstā SWIFT ir pielīdzināms kodolierocim. Tas esot galīgais līdzeklis un visi to labi apzinoties. Arī Vācijas Kristīgo demokrātu savienības līderis Frīdrihs Mercs to salīdzināja ar kodolbumbas sprādzienu pasaules ekonomikā. Ja valsts bankām tiek liegts izmantot SWIFT banku komunikācijas tīklu, tam ir plašas sekas uzņēmējdarbībai, jo institūcijas pēc tam faktiski tiek atslēgtas no starptautiskās ieņēmumu plūsmas. Bez piekļuves SWIFT ir daudz grūtāk pārskaitīt naudu valsts ietvaros un ārpus valsts.

Pēc diskusijām par Krievijas atslēgšanu 2014.gadā toreizējais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins norādīja, ka valsts iekšzemes kopprodukts saruktu par 5%. Tomēr atslēgšana ievērojami ietekmētu arī Rietumus, kas bijis būtisks, ja ne galvenais iemesls, kādēļ šī sankcija nav tikusi izmantota līdz šim. Visvairāk atslēgšanas gadījumā ciestu ASV un Vācija, kuru bankas ir biežākie SWIFT lietotāji, kas sazinās ar Krievijas bankām.

Viens no vācu laikrakstiem, atsaucoties uz informācijas avotiem valdībās, pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Eiropas valstis un ASV vairs neizskata iespēju sankciju ietvaros izslēgt Krieviju no SWIFT. Tā vietā tiekot apspriesta iespēja ieviest mērķētas ekonomiskās sankcijas pret lielām Krievijas bankām. Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāras komitjas locekle, deputāte Inese Vaidere sarunā ar Latvijas Radio pauda viedokli, ka mērķētas sankcijas pret bankām varētu būt labākas.

Daļa ekspertu domā, ka ilgtermiņā ietekme Krievijā varētu nebūt tik efektīva, kā varētu šķist, jo jebkura valsts agri vai vēlu var pielāgoties. SEB bankas ekonomists Gašpuitis arī uzskata, ka Krievija, īstenojot politiskās ambīcijas, apsver iespēju, ka tā var tikt atslēgta no SWIFT un pēdējo vismaz 10 gadu laikā īsteno pasākumus, lai pārdzīvotu dažādas iespējamās blokādes. Ekonomists piebilst, ka ir jārēķinās arī ar to, ka jebkuri kardināli soļi raisa arī pretreakciju, ka atslēgšana no SWIFT var pazaudēt savu nozīmi, ja Krievija pievēršas citu alternatīvu tīklu sistēmas izveidei. Krievija jau ilgstoši ir gatavojusies un ieguldījusi atslēgšanā no SWIFT un dara to jau pēc iebrukuma Ukrainā 2014.gadā un toreiz izteiktajām versijām, ka valsti varētu atslēgt no šīs sistēmas. Toreiz Krievijas centrālā banka "Bank Rossii" veica pasākumus, tādējādi cenšoties nodrošināties gadījumam, ja Krievija tiek atslēgta. Analītiķis Levons Kamerjans norādījis - lai gan īstermiņā atslēgšana no SWIFT ir sāpīga Krievijas ekonomikai, atvienošanās varētu paātrināt valdības soļus, lai veicinātu daudzpolāru, mazāk uz dolāru orientētu globālo kārtību. Proti, paātrināt Krievijas valdības mēģinājumus vēl vairāk samazināt savu atkarību no rietumu maksājumu infrastruktūras.