Ķīnā IKP pieaugums prognozēts lēnākais 30 gadu laikā

Kā pasaules ekonomiku ietekmēs sarežģījumi Ķīnā? Šādu jautājumu liek uzdot prognozes, ka, turpinot pēdējo gadu tendenci, arī šogad Ķīnas izaugsmes temps turpinās samazināties. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu būt lēnākais pēdējo 30 gadu laikā. Vienlaikus arī jaunākās prognozes par eirozonas izaugsmi tikušās krietni apcirptas. Kādi ir iemesli, kādas tam var būt sekas un kas pasaulē patlaban ir visstraujāk augošie centri?

Pasaulē otrās lielākās ekonomikas Ķīnas valdība prognozē, ka tās iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par sešiem līdz sešiem ar pusi procentiem, kas būtu mazākais kāpums kopš 1990.gada. Tomēr runas par to, ka Ķīnas ekonomikas bremzēšanās var būt cēlonis pasaules ekonomikas salēnināšanai, ir pārspīlētas, vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers.

Austers norāda, ka globāli patlaban nav izteiktu ekonomiskās izaugsmes centru – zināms potenciāls ir Āfrikai, taču paies vēl daudz gadu, līdz demogrāfiskā sprādziena rezultātā pieaugošais darbaspēks nonāks līdz nodarbinātības fāzei.

Tāpat Latvijas Universitātes profesore, ekonomikas zinātņu doktore Baiba Šavriņa uzskata, ka Ķīna, neskatoties uz apgriezienu palēnināšanos, joprojām ir izaugsmes centrs. Vienkārši tās ekonomika ir jau tiktāl attīstījusies, ka milzīgus izaugsmes ciparus vairs nav iespējams dabūt, saka Šavriņa.

Daži iemesli tam, ka Ķīnas izaugsme palēninās, ir investīciju samazināšana infrastruktūrā, ārējās tirdzniecības spriedze un saspīlējums ar Savienotajām Valstīm. Tāpat sākusies sabiedrības novecošanās problēma, kas ir sekas savulaik ieviestajai, bet nu jau atceltajai viena bērna politikai. Tagad Ķīnā spēkā ir divu bērnu politika.

Austers tikmēr norāda, ka lielākais drauds globālajai ekonomikai nevis Ķīnas salēnināšanās, bet tas, ka joprojām draud izvērsties tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu.

Tāpat Austers kā „nopietnu signālu” vērtē Eiropas Centrālās bankas lēmumu pagājušajā nedēļā krietni samazināt eirozonas izaugsmes prognozi šim gadam – no iepriekš lēstajiem 1,7% līdz tikai 1,1%. Aug bažas par globālās izaugsmes sabremzēšanos, par “Brexit” radīto neskaidrību. Ne pārāk spoži klājas arī bloka lielākajām ekonomikām Vācijai un Francijai.Arī Šavriņa par eirozonas izaugsmes prognozes samazināšanu nav pārsteigta.

Latvijas tautsaimniecībā gan joprojām vērojama un tiek prognozēta pozitīva izaugsme un labvēlīga situācija. Taču problēmas citviet eirozonā un pasaulē var apdraudēt arī Latvijas ekonomiku.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.