Pērn simtgadi svinēja Latvijas valsts, šogad 100 gadu jubileju atzīmē Latvijas armija. Aizsardzības ministrija ir vienīgā ministrija, kuras budžets ir piesaistīts iekšzemes kopproduktam (IKP). 2% no IKP šogad bija 636,65 miljoni eiro. Plānots, ka nākamgad aizsardzības izdevumi varētu pieaugt par 27,5 miljoniem. Kā veicas Latvijas aizsardzības industrijai un ko armijas vajadzībām ražo Latvijas uzņēmēji?

 

Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle stāsta, ka pērn industrijas kopējais apgrozījums audzis par 15% un sasniedzis 554,7 miljonus eiro, par 12% augusi uzņēmēju peļņa. Latvijā aizsardzības vajadzībām top gan droni, gan monitoringa iekārtas, gan degvielas kannas un individuālais ekipējums –jaunas ballistiskās bruņu vestes. Septembrī 30 Latvijas uzņēmumu pārstāvji, Nacionālo Bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas pārstāvji ar Latvijas nacionālo paviljonu pirmo reizi piedalījās starptautiskā izstādē Lielbritānijā.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsver, ka augstu vērtē Latvijas uzņēmēju paveikto aizsardzības spēju stiprināšanā un gatavi inovācijas šajā nozarē atbalstīt arī ar finansējumu. Starptautiskos iepirkumos viens no nosacījumiem ir, ka apakšuzņēmējiem jābūt Latvijas uzņēmumiem.

Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle stāsta, ka Eiropā izveidots Eiropas aizsardzības fonds, un nākamajā ES plānošanas periodā aizsardzības vajadzībām tiks atvēlēti 13 miljardi eiro. Lai gan 35 mazie un vidējie Latvijas uzņēmumi, kuru mērķis ir iekarot starptautiskos tirgus, darbojas klasterī, turpmāk aizvien lielāku nozīmi aizsardzības industrijā ieņems  dažādi valstu kopprojekti.

Latvijas armijā šobrīd dien 6000 profesionālā dienesta karavīri, savukārt, Zemessardzē darbojas 8200 karavīri un 3000 rezerves karavīri.